Labklājības ministrija (LM),  ir izstrādājusi grozījumus Darba likumā, tādējādi pilnveidojot darba tiesisko attiecību normas.

Likumprojektā ir paredzēts precizēt nosacījumus attiecībā uz darba tiesisko attiecību nodibināšanu. Piemēram, precizēt darba sludinājumos un darba līgumā ietveramo informāciju, kā arī noteikt darba devēja pienākumu nodrošināt darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.

Plānots precizēt atsevišķus darba samaksas jautājumus, gan saistībā ar vidējās izpeļņas aprēķināšanu (nosakot līdzīgu regulējumu tam, kāds ir attiecināms uz publiskā sektorā nodarbinātajiem), gan padarot skaidrākus nosacījumus attiecībā uz ieturējumiem par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat plānots noteikt jaunus nosacījumus cilvēkiem, kuri ārstniecības iestādē nodod asinis. Vienlaikus LM piedāvā noteikt elastīgākas prasības, izmaksājot samaksu par atvaļinājuma laiku, ja darba devējs un darbinieks par to vienotos.

Atsevišķi grozījumi attiecas uz piezīmes un rājiena izteikšanu, proti, pagarināt termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai darbiniekam. Tāpat paredzēts noteikt darba devējam skaidru pienākumu disciplinārsoda gadījumā izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru piezīme vai rājiens izteikts. Plānots samazināt termiņu uz vienu mēnesi, kad darbiniekam ir tiesības prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu, līdzīgi kā tas ir gadījumā ar uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Atsevišķi precizējumi paredzēti saistībā ar darba un atpūtas laika regulējumu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējuma šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz atsevišķiem virsstundu darba, nakts darba un summētā darba laika uzskaites aspektiem. Tāpat arī plānots pilnveidot nosacījumus attiecībā uz atvaļinājumiem bez darba samaksas saglabāšanas, paredzot darba devējam obligātu pienākumu piešķirt šādu atvaļinājumu, ja to pieprasa darbinieks, kurš kā audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu, kā arī darbinieks, kurš atbilstoši bāriņtiesas lēmumam faktiski kopj un audzina citas personas bērnu.

Vienlaikus plānots pārskatīt īpašo aizsardzību darbiniecēm, kuras baro bērnu ar krūti, nosakot, ka gadījumos, kas nav saistīti ar nepieciešamību nodrošināt darba aizsardzību un mātes un bērna veselību, šādu īpašo aizsardzību ierobežo laikā līdz bērna divu gadu vecumam.

Lai nodrošinātu efektīvāku darbinieka tiesību aizsardzību, paredzēts precizēt regulējumu par neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu, skaidri nosakot, ka kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu izmaksājama par visu neizmantotā atvaļinājuma laiku.

Likumprojektā ir ietverti arī citi precizējumi un papildinājumi.

Grozījumi Darba likumā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.