Ar 2013.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (pieņemti 2012.gada 15.novembrī), kuri nosaka konkrētu termiņu, kurā jāveic norēķini par izsniegtajiem skaidras vai bezskaidras naudas avansiem, lai tie netiktu attiecināti uz algota darba ienākumiem.
Sākot ar 2013.gada 1.janvāri, par skaidrā vai bezskaidrā naudā izsniegta avansa vairāk nekā 200 latu apmērā izlietojumu jāatskaitās 90 dienu laikā pēc komandējuma beigām, bet citos gadījumos – 90 dienu laikā no avansa saņemšanas dienas.
Ja 90 dienas pēc avansa saņemšanas tā saņēmēja rīcībā esošais atlikums pārsniedz 200 latus, avansa summa, par kuru nav veikti norēķini, tiks uzskatīta par algota darba ienākumu un tam tiks piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Par avansiem, kas vairāk nekā 200 latu apmērā izsniegti līdz 2012.gada 31.decembrim, norēķini ir jāveic tā, lai uz 2013.gada 30.jūniju personas rīcībā esošais atlikums nepārsniedz 200 latus.
Pretējā gadījumā 2013.gada 1.jūlijā tas tiks pielīdzināts algota darba ienākumiem un tam tiks piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Sākot ar 2013.gada 1.janvāri, ja uzņēmuma (komersanta) darbiniekam, valdes vai padomes loceklim, īpašniekam vai dalībniekam tiek izsniegts avanss skaidrā vai bezskaidrā naudā, kas pārsniedz 200 latus (valstī noteiktā minimālā mēnešalga), piemēram, komandējumam nepieciešamajiem izdevumiem vai preču iegādei uzņēmuma vajadzībām, tas ir vismaz daļēji jāizmanto tam paredzētajam mērķim un jāveic norēķini 90 dienu laikā no saņemšanas dienas.
Ja arī 90 dienas pēc avansa saņemšanas brīža avansa saņēmēja rīcībā joprojām būs avansa summa, kas lielāka par 200 latiem, avanss, par ko nebūs veikts norēķins, tiks pielīdzināts algota darba ienākumam un tam tiks piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Ja 90 dienu laikā pēc avansa izsniegšanas brīža tas ir izmantots daļēji un saņēmēja rīcībā esošā avansa summa, par kuru nebūs veikti norēķini, ir mazāka par 200 latiem, šī summa netiks uzskatīta par algota darba ienākumu un nodokļu maksājumi nebūs jāveic.
Piemērs.
Uzņēmuma īpašniekam (avansu norēķinu personai) 2013.gada 4.janvārī ir izsniegts skaidrās naudas avanss 500,00 latu apmērā preču iegādei uzņēmuma vajadzībām. 2013.gada janvārī tiek izlietoti 50,00 lati, bet februārī vēl 100,00 lati. Par izlietotajām summām līdz 2013.gada 4.aprīlim (90 dienas, skaitot no 2013.gada 4.janvāra) ir veikts norēķins. Avansa atlikums (par kuru nav veikts norēķins) uz 2013.gada 4.aprīlī ir 350,00 lati. Tā kā avansa atlikums pārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru (200 latus), tad 2013.gada 5.aprīlī saņemtā avansa daļa - 350 lati, par kuru nav veikti norēķini, tiek attiecināta uz algota darba ienākumiem un tai tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz sešu mēnešu pārejas periodu attiecībā uz avansiem, kas izsniegti līdz 2012.gada 31.decembrim un par kuriem līdz minētajam datumam nav veikti norēķini.
Proti, ja norēķini par avansiem, kas izsniegti līdz 2012.gada 31.decembrim, tiks veikti līdz 2013.gada 30.jūnijam ieskaitot un saņēmēja rīcībā esošais avansa atlikums nepārsniegs 200 latus, tas netiks pielīdzināts algota darba ienākumam un tam netiks piemēroti nodokļi.
Ja līdz 2012.gada 31.decembrim izmaksātā avansa atlikums uz 2013.gada 1.jūliju pārsniegs 200 latus, tad no tās pašas dienas tas tiks pielīdzināti algota darba ienākumam un tam tiks piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.