Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” un saistītos grozījumus likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.

Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvas „Par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos” pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā.

Eiropas Komisija kavēto maksājumu novēršanu ir izvirzījusi kā prioritāru uzdevumu un dalībvalstīm ir pienākums nacionālajā tiesību sistēmā pārņemt tās prasības un kritērijus, kuras Eiropas Komisija ir atzinusi par būtiskiem kavēto maksājumu ierobežošanā.

Lielākā daļa komercdarījumu iekšējā tirgū tiek nodrošināta, izmantojot atliktas samaksas noteikumus.

Līdz ar to šādos gadījumos maksājumu kavējumi nelabvēlīgi ietekmē komersantu likviditāti un apgrūtina uzņēmumu finanšu pārvaldību. Turklāt tas ietekmē komersantu konkurētspēju un rentabilitāti, jo kreditoram, iestājoties maksājuma kavējumam, ir nepieciešams ārējs finansējums.

Līdz ar direktīvas pārņemšanu, Civillikumā tiks noteikti konkrēti maksājumu termiņi līgumos par preču piegādi, pirkumu vai pakalpojumu sniegšanu. Tie tiks iedalīti atkarībā no līguma dalībniekiem, proti, attiecībā uz publisko tiesību subjektiem (valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības) minētais termiņš nedrīkstēs pārsniegt 30 dienas.

Savukārt darījumos starp privāto tiesību subjektiem šis termiņš varēs būt līdz 60 dienām.

Tāpat Civillikumā tiks noteikti strikti nosacījumi maksājumu veikšanai, ieviests jauns kompensācijas mehānisms kreditoram saistībā ar kavējuma iestāšanos, kas paredz iespēju bez atgādinājuma no parādnieka pieprasīt kompensāciju 30.00 latu apmērā.

Papildus paredzēts atšķirīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz nokavējuma procentu piemērošanu. Ja parādnieks ir publiska persona, kreditoram bez atgādinājuma ir tiesības prasīt Civillikuma 1765. panta trešajā daļā noteiktos likumiskos procentus, savukārt kreditoram, kurš nav publiska persona un kurš ir izpildījis savas saistības un laikus nav saņēmis samaksu, bez atgādinājuma no parādnieka, kurš nav publiska persona, ir tiesības prasīt nokavējuma procentus. Tādējādi piemērojamo nokavējuma procentu veids atšķiras atkarībā no tā vai parādnieks ir publiska persona.

Likumprojektu vēl nepieciešams apstiprināt Saeimā.