Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto „Ēku energoefektivitātes likumu”, kura mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti, kā arī informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu.
Likums nosaka: jau izvēloties māju vai dzīvokli, pircējs varēs uzzināt, cik energotaupīga ir konkrētā ēka, gūstot priekšstatu, cik, piemēram, būs jāmaksā par siltumu.
Likums nosaka minimālās energoefektivitātes prasības projektējamām, rekonstruējamām, renovējamām un ekspluatējamām ēkām.
Ēkas energosertifikācija būs jāveic projektējamai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu, kā arī ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu vai iznomātu.
Energosertifikācija pēc pircēja pieprasījuma būs jāveic arī ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite.
Energosertifikācija būs jāveic, lai pārdotu ēkas daļu projektējamā, rekonstruējamā vai renovējamā ēkā, kurai ir paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite. Tāpat energosertifikācija būs nepieciešama valsts vai pašvaldības ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus. Daļai no minētajām normām ir paredzēts pārejas periods ar normu spēkā stāšanos 2015.gadā. Visas ēkas energosertifikāciju varēs veikt arī pēc visas ēkas īpašnieka vēlēšanās. Aprēķināto vai izmērīto energoefektivitāti vērtēs neatkarīgs eksperts.
Jaunais regulējums paredz arī prasības apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei, kā arī potenciālo īrnieku vai ēkas pircēju tiesības iepazīties ar ēkas energosertifikātu. Piemēram, ēkas īpašniekam dzīvokļa vai ēkas pārdošanas un izīrēšanas sludinājumā jānorāda energoefektivitātes rādītāji, ja ēkai veikta energosertifikācija.