Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta Finanšu ministrijas sagatavota koncepcija, kurā ietverti priekšlikumi mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidācijai un vienkāršošanai.

Šobrīd Latvijā līdztekus vispārējai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtībai jau pastāv vairāki vienkāršotie nodokļu režīmi – patentmaksas, fiksētais ienākuma nodoklis, mikrouzņēmumu nodoklis.

Analizējot pastāvošo situāciju un izstrādājot koncepciju, tika formulēti tādi sasniedzamie mērķi kā:

- vienkāršoto nodokļu režīmu skaita samazināšana, līdzīgos režīmus konsolidējot;

- saimnieciskās darbības veicēju skaita palielināšana, panākot, ka darbību legalizē nereģistrētie saimnieciskās darbības veicēji;

- tāda mehānisma radīšana, lai mazie uzņēmumi nebūtu ieinteresēti slēpt izaugsmi un ilgtermiņā veicinātu to iekļaušanos vispārējā nodokļu maksāšanas sistēmā.

Līdztekus veicinošajiem instrumentiem nodokļu likumos nepieciešams iekļaut arī pretizvairīšanās normas, lai vienkāršotie nodokļu režīmi netiktu izmantoti ļaunprātīgi.

Aktuāla ir arī mazo uzņēmēju un mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju nodrošināšana ilgtermiņā, kā arī liels neaktīvo saimnieciskās darbības veicēju skaits (persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, taču atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai vispār negūst apgrozījumu).

Lai konsolidētu vienkāršotos nodokļu režīmus, FM piedāvā atteikties no fiksētā ienākuma nodokļa režīma, kas zināmā mērā dublē mikrouzņēmumu nodokļa sistēmu, un noteikt divus gadus ilgu pārejas periodu.

Vienlaikus tiktu saglabāta patentmaksu sistēma, to papildinot ar citiem saimnieciskās darbības veidiem un reizi gadā pārskatot to apmērus, lai nodrošinātu to atbilstību ekonomiskajai situācijai valstī.

Lai mazinātu nereģistrētās saimnieciskās darbības apmērus, FM piedāvā arī ieviest minimālo iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu – simbolisku samaksu (1 lats mēnesī vai 12 lati gadā) iedzīvotājiem, kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija un kuri veic noteikta veida neregulāru (piemēram, sezonālu) vai gadījuma rakstura saimniecisko darbību, vienlaicīgi nodrošinot, ka šiem maksātājiem netiek liegta iespēja saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.

Ar šāda minimālā maksājuma veikšanu maksātāji apliecinātu, ka to ieņēmumi gadā nepārsniedz noteiktu apmēru (2000 latu).

Lai samazinātu saimnieciski neaktīvo reģistrēto nodokļu maksātāju skaitu, būtu nepieciešams arī vienkāršot sistēmu saimnieciskās darbības pārtraukšanai un ieviest minimālo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), minimālo mikrouzņēmumu nodokli, kura apmērs būtu 36 lati gadā.

Minimālo nodokli maksātu neaktīvi saimnieciskās darbības veicēji jeb personas, kuras neveic nodokļu maksājumus.

Šo nodokli nepiemērotu saimnieciskās darbības veicējiem par pirmo darbības gadu, kā arī, ja UIN un IIN maksātāji veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus par darbiniekiem noteiktā apmērā, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam minimālo nodokli piemērotu, ja maksātājam taksācijas periodā nav apgrozījums.

Lai nodrošinātu, ka vienkāršotie nodokļu režīmi nekavē mazo uzņēmumu patiesā apgrozījuma pieauguma parādīšanu pārskatos, izaugsmi un iekļaušanos vispārējā nodokļu maksāšanas sistēmā, FM izvirza priekšlikumu, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, pārsniedzot likumā noteikto apgrozījuma slieksni, netiek piemērota papildu nodokļa likme, ja tas pēdējo trīs taksācijas gadu laikā savos pārskatos uzrādījis stabilu apgrozījuma pieauguma tendenci. Vienlaikus tiktu saglabāts nosacījums, ka saimnieciskās darbības veicējam nākamajā taksācijas gadā jāveic nodokļu maksājumi saskaņā ar vispārējo nodokļu režīmu.