Valdība vienojās, ka minimālā mēneša darba samaksa 2013.gadā paliks nemainīga, proti, 200 latu apmērā.

Ņemot vērā darba tirgus situāciju, arī 2013.gadā minimālās mēneša darba algas apmērs jāsaglabā pašreizējā līmenī, lai veicinātu mazāk kvalificēto bezdarbnieku pēc iespējas ātru integrēšanos darba tirgū un strukturālā bezdarba riska mazināšanu.

Vienlaikus, atbilstoši 2013.gada darba laika kalendāram, no Ls 1,189 līdz Ls 1,203 būs jāprecizē minimālā stundas tarifa likme, veicot grozījumus MK noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi.

Pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme 2013.gadā būs 1,360 Ls, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Darba devējam ir pienākums izmaksāt minimālo darba algu par padarīto tiem darbiniekiem, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem darba algu par padarīto darbu rēķina pēc minimālās stundas tarifa likmes.

Tas jādara arī tajos mēnešos, kad darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī, piemēram, februārī.

Tad darba devējam aprēķinātā darba alga ir jāpalielina, līdz tā sasniedz minimālo darba algu.

Tāpat darba devējam ir pienākums izmaksāt minimālo darba algu darbiniekiem, kuriem nolīgta akorda algas (alga par akorddarbu jeb gabaldarbu) sistēma normāla darba laika ietvaros un kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas.

Pērn decembrī 196,5 tūkstoši cilvēku jeb 24,8% no strādājošo kopskaita saņēma minimālo darba algu vai mazāk par minimālo darba algu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada novembrī privātajā sektorā Rīgā vidējā bruto darba alga bija 496 Ls, sabiedriskajā sektorā 583 Ls.