Padziļinātās sadarbības programma paredz nodokļu maksātāju ciešāku sadarbību ar nodokļu administrāciju nodokļu saistību izpildei un administratīvo šķēršļu samazināšanai.
Padziļinātās sadarbības programmas īstenošanu ir plānots uzsākt šā gada 1. jūlijā.
Nodokļu maksātāji, kas ir pierādījuši savu izcilību attieksmē (nodokļu saistību izpildē) pret valsti, saņems īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību no valsts puses.
Noteikumu projekts par Padziļinātās sadarbības programmas darbību nosaka kritērijus programmas dalībnieka statusa iegūšanai, kārtību pieteikuma iesniegšanai un izskatīšanai, kā arī kārtību, kādā nodokļu maksātāju iekļauj Padziļinātās sadarbības programmā.
Nodokļu maksātājam, lai iegūtu Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, būs jāatbilst vairākiem kritērijiem, piemēram, tam nedrīkstēs būt Valsts ieņēmumu dienesta administrētie nodokļu parādi, kuru kopsumma pārsniedz 100 latus, nodokļu maksātājs nedrīkstēs būt maksātnespējīgs un tam nevarēs būt īstenots tiesiskās aizsardzības process, nodokļu maksātājs vai tā amatpersona nevarēs būt sodīta par būtiskiem pārkāpumiem saistībā ar nodokļu maksātāja darbību un nodokļu maksātāja darba ņēmēju ienākumiem jābūt augstākiem par vidējiem attiecīgajā nozarē.
Divpadsmit mēnešus no minēto noteikumu spēkā stāšanās nodokļu maksātājam, kas vēlēsies iegūt Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, būs jāatbilst arī papildu kritērijiem :
- darbinieku skaits ne mazāks par 25;
- apgrozījums pārsniedz 3 miljonus latu gadā;
- valsts budžetā iemaksāto nodokļu kopsumma taksācijas gadā pārsniedz 500000 latu.
Savukārt noteikumu projekts par padziļinātās sadarbības programmas komisijas nolikumu nosaka Padziļinātās sadarbības programmas komisijas sastāvu, uzdevumus, tiesības un darba organizāciju.
Komisijas sastāvā būs pārstāvji no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas.
Ar grozījumiem noteikumos par muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtību paredzēts nodokļu maksātājiem, kuri ir ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, piemērot atbrīvojumu no prasības gada laikā veikt vismaz 48 starptautiskos kravu pārvadājumus (vismaz seši pārvadājumi ārpus Eiropas Savienības teritorijas) un vismaz četrus starptautiskos kravu autopārvadājumus mēnesī. Tādējādi personai, kas būs Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks, būs paredzēti tādi paši atbrīvojumi kā atzītajam komersantam.
Grozījumi noteikumos par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai paredzēs nodokļu maksātājiem, kuri ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, atbrīvojumu no galvojuma sniegšanas par muitas parādu (kas var rasties), par pievienotās vērtības nodokļa parādu (ja, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, tiek izmantots vispārējais galvojums), par akcīzes nodokļa parādu (izņemot, ja tiek piemērota muitas procedūra – tranzīts). Tāpat grozījumi paredz ilgāku atbrīvojuma no vispārējā galvojuma piemērošanu, ja tiek izmantota muitas procedūra – tranzīts.
Grozījumi noteikumos par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem paredzēs nodokļu maksātājiem, kuri ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, noteikt iespēju piemērot akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā, izņemot gadījumus, kad akcīzes preces tiek pārvietotas, tām piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu.
Paredzēts, ka nodokļu maksātājiem, kuri būs ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, tiks nodrošināta pievienotās vērtības nodokļa atmaksa saīsinātā termiņā.
