Ministru kabinetā apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā, kas paredz dokumentācijā norādīt pacientam nozīmēto ārstēšanas režīmu.

Veselības ministrija norāda, ka darbnespējas lapa tiek izsniegta personām, kurām ir pārejoša darbnespēja, nevis kā slimības apliecinājums. Tomēr šobrīd darbnespējas lapa tiek uzrādīta arī, lai tiktu attaisnota personas neierašanās tiesas sēdē, kaut arī nereti personas veselības stāvoklis neierobežo iespēju ierasties uz tiesas sēdi.

Tādēļ, lai atvieglotu tiesnešu pienākumu izvērtēt iemeslus, kādēļ persona nav varējusi ierasties tiesā, Ministru kabineta noteikumos veikti grozījumi, kas paredz, ka ārstam vai ārsta palīgam attiecīgajā veidlapā jānorāda pacientam noteiktais ārstēšanās režīms – „stacionārs”, „mājas” vai „brīvais”.

Ārstēšanās režīmi „stacionārais” un „mājas” vērtējami kā režīmi, kuri personai liek atrasties slimnīcā vai mājās, lai nodrošinātu kvalitatīvu ārstēšanās procesu. Pacienti, kuriem noteikts šāds režīms, nevar veikt citas darbības, kuras nav saistītas ar ārstniecību, tai skaitā piedalīties kādā no tiesvedības procesiem. Savukārt „brīvais” režīms pieļauj iespēju personai piedalīties tiesvedības procesos un varētu būt uzskatīts kā neattaisnojošs iemesls, ja persona neierodas tiesā.

Iepriekš minētā tiesību norma varētu novērst darbnespējas lapas izsniegšanas nekontrolētu izmantošanu gadījumos, kad personai ir jāierodas tiesā, lai piedalītos kādā no tiesvedības procesiem.

Tieslietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2010.gadā no nozīmētajām tiesas sēdēm 35% nenotika un lielākajā daļā gadījumu iemesls tam bija tiesvedības procesu dalībnieku slimība.