Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos, kas paredz normu piemērošanas kārtību likumam par pievienotās vērtības nodokli.

Līdz ar grozījumiem noteikumi ir papildināti par punktiem, kas nosaka, kādu informāciju ir jāiegūst tiesu izpildītājam, lai noskaidrotu, vai mantas pārdošana izsolē ir apliekama ar PVN, un konstatētu, kāda ir ar PVN apliekamā vērtība.

Tiesu izpildītājam praksē ir sarežģīti objektīvi noskaidrot, vai nekustamais īpašums ir izmantots, ja nekustamā īpašuma īpašnieks nav sniedzis informāciju, tad ar grozījumiem tiek noteikts, ka tiesu izpildītājs var uzskatīt, ka nekustamais īpašums ir izmantots, ja tiek iegūta šāda informācija:

• no Iedzīvotāju reģistra, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta;
• no komercreģistra, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai bijis norādīts kā juridiskā adrese;
• no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese;
• no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas vai Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.

Noteikumi ir papildināti ar punktu, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības MK noteiktajā kārtībā izslēgt personu no apliekamo personu reģistra, ja saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām" ir apturēta personas saimnieciskā darbība.

Pēc VID ierosinājuma noteikumi ir papildināti arī ar normām, kas paredz iespēju atsevišķos gadījumos saīsināt izslēgšanas procedūru no apliekamo personu reģistra.

Grozījumi nosaka, kādos gadījumos personu izslēdz no apliekamo personu reģistra, nosūtot brīdinājumu, bet neveicot pārbaudi, un kādos - bez brīdinājuma nosūtīšanas un pārbaudes veikšanas.

Noteikumi ir papildināti ar punktu, kas nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem fiskālajam pārstāvim var samazināt apliecinājumā norādāmā iespējamā PVN parāda segšanai paredzamo apmēru, kā arī ar punktu, kas nosaka gadījumus, kuros šis apliecinājums nav jāiesniedz.

Grozījumi paredz arī papildu punktus noteikumos, kas nosaka, ka priekšnodoklis par saņemtajiem pakalpojumiem, par kuriem PVN valsts budžetā maksā pakalpojuma saņēmējs, atskaitāms tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kad ir saņemti pakalpojumi un saņemts PVN rēķins, vai par šiem pakalpojumiem veikta samaksa avansā saskaņā ar rēķinu.

Priekšnodoklis par precēm, kas iegādātas saskaņā ar likumu, atskaitāms tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kad ir saņemtas preces un saņemts PVN rēķins, vai par šīm precēm veikta samaksa avansā saskaņā ar rēķinu.

Noteikumu projektā precizēts, ka apliekamā persona, kura 10 gadu laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai nodošanas ekspluatācijā pārdod nekustamo īpašumu vai tā daļu, izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par pārdoto nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma daļu ar nākamo taksācijas gadu pēc tā gada, kurā noformēts pirkuma līgums.

Citā punktā noteikts, ka taksācijas gadā, kurā noformēts pirkuma līgums, apliekamā persona veic priekšnodokļa korekciju par pārdoto nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma daļu proporcionāli mēnešu skaitam no taksācijas gada sākuma līdz pirkuma līguma noformēšanas mēnesim.

Noteikumu projekta tiesiskais regulējums īpaši attiecināms uz šādām personu grupām:

• personām, par kurām pieņemts lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām";
• fiskālajiem pārstāvjiem;
• tiesu izpildītājiem;
• apliekamām personām, kuras kārto PVN uzskaites žurnālu.