Apskatīsim būtiskākās izmaiņas likumā, kuras stājas spēkā 2010.gada 9.jūnijā.

Likumā ir noteikti jauni ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamu ienākumu veidi:

- palīdzība naudā, kas saņemta no sabiedriskā labuma organizācijas ārstniecības izdevumu segšanai, ja attiecīgās summas izlietojums ārstniecības mērķiem ir apliecināts ar attaisnojuma dokumentiem, ko uzglabā sabiedriskā labuma organizācija;

- dāvanas no fiziskajām personām pilnā apmērā – neatkarīgi no tā, vai dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, ja dāvinājums paredzēts un maksātājs to izlieto, lai segtu savus izdevumus par:

- augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, izdevumiem par specialitātes (profesijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas;

- medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, izņemot kosmētiskās operācijas.

Likumā ir noteikts, ka augstākminētais dāvinājums jāsaņem tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā, kā arī tiek noteikta kārtība, kādā pamatojama dāvinājuma izlietošana izglītībai vai ārstniecībai. Izdevumi, kas segti no minētās palīdzības vai dāvinājuma, nav iekļaujami  fiziskās personas attaisnotajos izdevumos.

Profesionālās darbības veicēju uzskaitījums ir papildināts ar zvērināta tiesu izpildītāja darbību.

Saimnieciskās darbības izdevumos iekļaujamās izmaksas ir papildinātas ar:

- meža atjaunošanas izmaksām 25 procentu apmērā, ja ir noslēgta vienošanās attiecīgi ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju par meža atjaunošanu un meža atjaunošanas izmaksas netiks iekļautas saimnieciskās darbības izdevumos;

- ar kokmateriālu sagatavošanu un atsavināšanu saistītām izmaksām 50 procentu apmērā no kokmateriālu atsavināšanas ieņēmumiem, ja šīs izmaksas netiek dokumentāri pamatotas.

Likumā precizēts, ka nosakot kapitāla pieaugums tiek noteikts kā starpība starp kapitāla aktīva atsavināšanas cenu un iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Ja tiek saņemta likvidācijas kvota, kapitāla pieaugumu nosaka kā starpību starp atlīdzību, kas saņemta kā likvidācijas kvota, un kapitāla aktīva iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Kapitāla aktīva iegādes vērtībā iekļaujami tikai tie samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā kapitāla aktīva iegādei, kuri ir dokumentāri apliecināmi.

Ir noteikts, ka kapitāla aktīvā veiktais ieguldījums kapitāla aktīva turēšanas laikā ir dalībnieku veiktie ieguldījumi kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Veiktais ieguldījums nekustamajā īpašumā tā turēšanas laikā – tie ir dokumentāri pierādāmi izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu, ja tie veikti pēc 1993.gada 31.decembra, un šie izdevumi nav atzīti nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības izmaksās ne pamatlīdzekļu nolietojuma veidā, ne kārtējos izdevumos.

Ir precizēta nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšana gadījumos, ja nekustamais īpašums iegūts:

- atjaunojot īpašuma tiesības;

- līdz 2000.gada 31.decembrim.

Noteikts, ka atbalsta summas, kas piešķirtas par 2009.gadu kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, bet izmaksātas pēc 2009.gada 31.decembra, nav iekļaujamas maksātāja apliekamajā ienākumā.

Likuma pārejas noteikumos norādīts, ka ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas (kapitāla pieaugums), kas tiek gūti uz tādu darījumu pamata, kuri noslēgti un reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada 31.decembrim, netiek aplikti ar nodokli. Šī norma tāpat attiecas arī uz visiem šādiem ienākumiem, kas saņemti, sākot ar 2010.gada 1.janvāri. Maksātāji, kas par šajā punktā noteikto ienākumu jau ir aprēķinājuši vai samaksājuši nodokli, koriģē to, iesniedzot deklarāciju par 2010.gadu.