Publikācijas autore – Aija Lisovska

      
       Likuma „Par PVN” 2.panta 8.daļā ir precizēts, kas tiek ieskaitīts importēto preču muitas vērtībā.

Importa preču darījumos ar nodokli tiek aplikta preču muitas vērtība, pie kuras tiek pieskaitītas šādas izmaksas:

 - ar preču importēšanu saistīto pakalpojumu vērtība, ja tā nav ieskaitīta importēto preču muitas vērtībā, tai skaitā komisijas nauda, kā arī transportēšanas, preču iepakošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim valsts iekšzemē;

 - preču transportēšanas izmaksas līdz citā valstī esošajiem preču saņēmējiem, ja dotā vieta ir zināma preču importēšanas momentā.

Ja starptautiskajā preču pārvadājuma pavadzīmē nav norādīts konkrēts galapunkts, tad par preču saņemšanas vietu uzskata muitas deklarācijā norādīto preču saņēmēja adresi;

 - normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču ievešanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

 Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu, izmantojama muitas deklarācija vai normatīvajos aktos noteikts cits preču pavaddokuments ar muitas iestādes atzīmi par to, ka pievienotās vērtības nodoklis ir samaksāts, un muitas maksājumu kvīts vai bankas vai citas iestādes (pasta, telegrāfa) maksājuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksāts (10.panta 3.daļa).

 Ja preču importēšanas momentā pakalpojumu, saistīto ar preču importēšanu, vērtība nav zināma vai pēc nodokļu rēķina saņemšanas no piegādātāja tā atšķiras no muitas deklarācijā norādītās pakalpojuma vērtības, tad preču saņēmējs papildus aprēķināto nodokli (starpību starp vērtību, kas norādīta pakalpojuma piegādātāja nodokļu rēķinā un nodokļu deklarācijā) nodokļu deklarācijas iesniegšanā par šo periodu, kurā tika saņemts pakalpojums un nodokļu rēķins,  aprēķina un iemaksā valsts budžetā.

 Ja preces Latvijā tiek ievestas no trešajām valstīm vai teritorijām, preču laišanā brīvā apgrozījumā, muitas parādsaistībām ir jābūt nodrošinātām ar muitas galvojumu vai skaidras naudas iemaksām (ķīlai).

 Likuma „Par PVN” 12.³ pantā ir norādīts, ka ar nodokli apliekama persona var piemērot īpašu nodokļa režīmu preču importa darījumiem no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un to laišanai brīvajā apgrozībā.

Šajā gadījumā notiek nodokļu deklarācijā aprēķinātā nodokļa nomaksas atlikšana līdz tādam brīdim, kamēr tas tiks uzrādīts PVN deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu.

Īpašā režīma piemērošana importa darījumiem ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir saņemta atļauja VID uz ar nodokli apliekamās personas iesnieguma pamata, kas atbilst visiem zemāk nosauktiem nosacījumiem:

- tā ir reģistrējusi saimniecisko darbību Latvijā;

- tā ir VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas reģistrēts klients;

- iesnieguma iesniegšanas dienā tai nav nodokļu parādu par iepriekšējiem taksācijas periodiem vai tā nodokļu parādus samaksā piecu darba dienu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas;

- tās darbiniekiem, kam ir paraksta tiesības, nav sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā;

- tā VID noteiktajā termiņā sniedz informatīvās deklarācijas vai papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā maksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai.

Ar nodokli apliekamā persona ir tiesīga piemērot īpašo nodokļa režīmu darījumos ar importu pamatlīdzekļu ievešanai, ja tiek ievēroti visi minētie nosacījumi:

- pamatlīdzeklis, ko paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai vismaz 12 kalendāro mēnešu laikā no pamatlīdzekļa ievešanas brīža;

-   pamatlīdzekļa vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 500 latu;

-   apliekamajai personai nav nodokļa parāda par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

 Par pamatlīdzekli tiek uzskatīts arī vieglais automobilis, ja to ieved ar nodokli apliekamā persona, kuras pamatdarbība ir autovadīšanas prasmes apmācība vai taksometru pakalpojumu sniegšana.