Publikācijas autore – Larisa Berestova

Situācijās kad atrast darbu kļūst arvien grūtāk, izeja var būt „mazs personiskais bizness”. Saimnieciskās darbības formu daudzveidība, šo darbību regulējošo likumdošanas aktu sarežģītība un nepārtrauktās izmaiņas bieži kļūst par šķērsli veiksmīgai nodarbei ar mazo biznesu.

Valdība ir izstrādājusi mazā biznesa attīstības atbalstīšanas koncepciju, kuras ietvaros tiek veiktas izmaiņas komerciālo darbību regulējošajos likumdošanas aktos. Dažas izmaiņas jau ir stājušās spēkā no 2010.gada 1.janvāra. Izmaiņu mērķis ir vienkāršot uzskaites veikšanu un samazināt nodokļu slogu mazajiem uzņēmējiem.

Patiesībā tikt skaidrībā ar darbības formām un uzskaites veikšanas paņēmieniem ir kļuvis vēl grūtāk....

Kur un kā reģistrēties? Kādus nodokļus maksāt? Kā veikt uzskaiti?

Šajā rakstā ir veikts mēģinājums apkopot šobrīd zināmo informāciju un salīdzināt saimnieciskās darbības formas. Raksta mērķis ir arī pievērst lasītāju uzmanību pozitīvajām pārmaiņām, kuras sagaidāmas mazajam biznesam.

Tabulā ir apkopotas pašreiz pastāvošās saimnieciskās darbības formas.

Var izvēlēties pašu izplatītāko formu SIA un reģistrēties komercreģistrā kā juridiska persona.

Šajā gadījumā, ja sabiedrība sastāvēs no viena dalībnieka (viņš arī vienīgais valdes loceklis), tad grāmatvedības uzskaiti šīs dalībnieks var veikt pats.

Sagaidāms, ka nodeva par reģistrēšanu tiks samazināta līdz 50 latiem.

No šī gada 1.janvāra divas reizes ir samazināta nodeva par paraksta apstiprināšanu uzņēmumu reģistrā: par vienu parakstu nodeva ir 2.75 lati; par trijiem un vairākiem parakstiem (vienā lietā) – 2 lati.

Ministru Kabinets ir apstiprinājis arī pamatkapitāla samazināšanu no 2 000 latiem līdz 100 latiem.

Ir sagaidāma vēl viena pozitīva izmaiņa: tiks atļauts dzīvesbiedriem un pirmās pakāpes radiniekiem strādāt uzņēmumā nenoformējot darba attiecības, ja šīs personas nesaņem atlīdzību.

Pozitīvās izmaiņas: nodevas samazināšana par reģistrēšanu un radinieku darbaspēka izmantošana bez darba attiecību noformēšanas ir saistītas ar jēdzienu „mikrouzņēmums”.

 Mikrouzņēmums, kura statūtkapitālā nepieciešams ieguldīt 100 Ls, varēs maksāt fiksēto nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma un darbinieku skaita.

Fiksētā nodokļa likme būs 19%, ja uzņēmumā darbosies tikai viens cilvēks, ja divi – 18% utt.

Maksimālais darbinieku skaits – 5 cilvēki. Maksimālais gada apgrozījums – 70 000 Latu.

SIA veic uzskaiti ar divkāršo ierakstu metodi, sastāda gada pārskatu par darījumu periodu un maksā uzņēmumu ienākumu nodokli, kura likme ir 15%.

Sabiedrībā var būt neierobežots darbinieku skaits.

Mazie uzņēmumi gada pārskatu var sastādīt pēc vienkāršotas formas, t.i. nesastādīt naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu (šo uzņēmumu kritēriji jau tika izskatīti mūsu uzņēmuma mājas lapā sadaļā „Jaunumi”).

Veicot pārējās uzņēmējdarbības formas „uzņēmējs” reģistrējas kā fiziska persona. Individuālie komersanti reģistrējas Komercreģistrā, pārējie uzņēmēji – fiziskās personas reģistrējas VID. Visi šie iedzīvotāji no savas darbības ienākumiem nomaksā iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē šie cilvēki ir „pašnodarbināti”, t.i. paši veic sociālās apdrošināšanas maksājumus kā darbinieks un kā darba devējs vienā personā. Šie maksājumi viņiem nodrošina gandrīz visas sociālās garantijas (pensijas, slimības, invaliditātes, bērnu kopšanas pabalstus).

Reģistrācijas formas izvēle ir atkarīga no darbības veida.

Piemēram, jaunā darbības forma: personas, kuras veic saimniecisko darbību uz patentu maksas pamata. Ministru Kabineta Noteikumi Nr.1646, izdoti 22.12.2009., paredz konkrētas profesijas un darbības veidus: frizieri, masieri, šuvēji, fotogrāfi, floristi, personas, kuras pārdošanai lasa ogas, sēnes un ārstniecības augus.

Patenta maksa ietver sevī divus nodokļus: iedzīvotāju ienākumu nodokli un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tie tiek noteikti par mēnesi, atkarībā no darbības veida un atrašanās vietas.

Patentu var iegādāties uz 1 mēnesi, 3 mēnešiem, 6 mēnešiem vai 12 mēnešiem. Personu, kuras strādā uz patenta pamata, ienākumi nedrīkst pārsniegt 10 000 latus gadā, viņi nedrīkst piesaistīt algotus darbiniekus.

Fiksētā ienākumu nodokļa maksātājiem (FIN) nav noteikti konkrēti darbības veidi. Viņi nedrīkst veikt saimniecisko darbību, kura ir paredzēta Likuma „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 11.panta 1^2.

Praksē tas izskatās sekojoši: personai, kura vēlas maksāt FIN, līdz taksācijas gada 1.februārim VID ir jāiesniedz iesniegums par saviem nolūkiem.

Ir bijuši precedenti kad vienus un tos pašus darbības veidus vienā teritoriālajā VID iestādē atļauj, bet citā neatļauj. Ieviešot jaunu patentu maksas formu, ir jāsagaida jaunas grūtības nosakot cilvēkus, kuri var maksāt FIN.

Šī nodokļa maksātāji veic tikai ienākumu uzskaiti, fiksētais nodoklis ir atkarīgs no ienākumu lieluma un veido aptuveni 5% no ienākumiem.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas par tiem mēnešiem, kad ienākumi pārsniedz minimālo ienākumu aplikšanas objektu (2010.gadā 594 lati), likme 28.17%.

Pensionāri FIN maksātāji neveic sociālos maksājumus. FIN maksātājiem nevar būt algoti darbinieki. Gada beigās sastāda deklarāciju par fiziskas personas ienākumiem.

Personas, kuras izpilda profesionālu darbību, ienākumu un izdevumu uzskaiti veic ar vienkāršo ierakstu metodi un nomaksā ienākumu nodokli no starpības starp ienākumiem un izdevumiem. Nodokļa likme 2010.gadā ir 26%.

Sociālās iemaksas tiek veiktas par mēnešiem kad starpība starp ienākumiem un izdevumiem pārsniedz 180 latus.

Var tikt piesaistīti algoti darbinieki, bet ja darbinieku skaits pārsniedz 5 cilvēkus un vienlaicīgi ienākumi no saimnieciskās darbības pārsniedz 20 000 latu gadā, tad profesionālo darbību izpildošajai personai ir jāreģistrējas Komercreģistrā kā individuālajam komersantam.

Ja ienākumi no saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu, nepieciešams arī reģistrēties kā individuālajam komersantam, neatkarīgi no darbinieku esamības.

Gada beigās sastāda deklarāciju par fiziskas personas ienākumiem.

Individuālais komersants uzskaiti veic tāpat kā persona, kura izpilda profesionālo darbību, ja tā ienākumi nepārsniedz 200 000 latus. Pēc šīs summas pārsniegšanas viņam uzskaite obligāti jāveic ar divkāršo ierakstu metodi. Nodokļu likmes ir tādas pašas kā profesionālo darbību veicošajiem.