Darba likuma (DL) izpratnē, ja tiek likvidēta darba vieta, notiek darbinieku skaita smazināšana.

Saskaņā ar DL 104.panta 1.daļu, darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.

Darbinieku skaita samazināsanas gadījumā darba devējam ir tiesības vienpersoniski uzteikt darba līgumu (DL 101.panta 1.daļas 9.punkts).

Savukārt, DL 112.pants nosaka, ka gadījumos, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz 10 gadus;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadus;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus.

Tāpēc jautājumā minētajā situācijā grāmatvedim nekādā gadījumā nav ieteicams rakstīt iesniegumu par atbrīvošanu no darba, jo tādā gadījumā uzņēmuma vadība var atteikties izmaksāt atlaišanas pabalstu, pamatojoties uz to, ka darbinieks pēc paša vēlēšanas ir uzteicis darba līgumu.