Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36.panta 1. daļā teikts, ka darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darba nespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā - par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā, un izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai.

Tātad, par pirmajām 10 slimības dienām, pamatojoties uz darbnespējas lapu A, slimības naudu maksā darba devējs, kurš, attiecīgi:

pirmo darbnespējas dienu - neapmaksā,

par otro un trešo slimības dienu - maksā ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas;

no ceturtās līdz desmitajai slimības dienai - ne mazāk kā 80% apmērā no vidējās izpeļņas.

Vidējās izpeļņas aprēķināšana noteikta Darba likuma 75.pantā: visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu.

DNL A apmaksai piemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus.