MK noteikumu Nr.112 3.5 punktā noteikti ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis:

- darba samaksa un cita atlīdzība, ko izmaksā darba devējs, t.sk. visas piemaksas darba algai, atvaļinājuma nauda un atvaļinājuma pabalsts, komisijas, prēmijas, pabalsti;

- atlaišanas pabalsts;

- darba devēja dāvanas un balvas darbiniekiem;

- labums, ko darba devējs sniedzis darbinieka un viņa ģimenes personīgam patēriņam:

          - apmaksājot dzīvojamo telpu, vasarnīcu, garāžu īres un komunālos maksājumus, maksu par elektroenerģiju, telefona abonēšanu un sarunām;

          - darba devēja segtie izdevumi, kas saistīti ar mājsaimniecībā nepieciešamā personāla algošanu;

          - labumu, kas gūts, izmantojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs;

          - citi ienākumi, maksājumi un labumi, kas nav norādīti noteikumu 4.punktā.

Visi algotā darba ienākumi, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atlaides un attaisnotos izdevumus, no kuriem tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts (likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta 1.daļa).

Tātad, ar studentu, kuram Jūs plānojat apmaksāt mācības, ir jāslēdz līgums un tajā jāatrunā visi nepieciešamie noteikumi.

Ja students ir firmas darbinieks, tad mācību apmaksa ir labums, kas sniegts darbiniekam, kas jāietver darba algā un jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ar 26% likmi un ar sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Šajā gadījumā darba algā tiek ietverta arī stipendijas summa, kam pieskaita 26% iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Lai darbinieks „uz rokas” saņemtu 200 latu stipendiju, viņam jāaprēķina darba alga 297 lati.

Ja students nav firmas darbinieks, tad mācību maksa skaitās dāvana fiziskai personai. Firmai ir pienākums par dāvanas summu palielināt apliekamo ienākumu (UIN deklarācijas 03 rinda), jo tie ir uzņēmuma izdevumi, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” („Par UIN”) 5.panta 1.daļa).

No 2010.gada 1.janvāra ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi tiek palielināti ar koeficientu 1.5 (likuma „Par UIN” 4.panta 1.daļa).