Komandējumi un darba braucieni ir atrunāti MK noteikumos Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”.

Par komandējumu šo noteikumu izpratnē ir uzskatāms ar komersanta, organizācijas, iestādes vai citas institūcijas vadītāja rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka  brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai, ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī, − ārvalstī, vai uz ārvalstīm, kā arī no ārvalstīm uz Latvijas Republiku (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstīs), lai:

-  pildītu darba vai dienesta uzdevumus;

-  papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju (mācību komandējums).

Par darba braucienu šo noteikumu izpratnē uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē).

Tātad, vai tas ir komandējums vai darba brauciens – tas  ir atkarīgs no  darba līguma nosacījumiem: ja darba līgumā vai amata aprakstā  ir paredzēta darbinieka pastāvīga pārvietošanās, tad izbraukumi uz citu apdzīvotu vietu Latvijā vai uz citu valsti tiek uzskatīti par darba braucienu, bet, ja darba līgumā ir paredzēta pastāvīga darba vieta, tad braucieni uz citu apdzīvotu vietu Latvijā vai uz citu valsti tiek uzskatīti par komandējumiem.