Uzdotajā jautājumā ir interesanta situācija, jo taksācijas gada vidū reģistrētais saimnieciskās darbības veicējs, kurš ir IIN maksātājs pēc parastās likmes (saskaņā ar likuma „Par IIN” 11. vai 11.¹ pantu) nevar kļūt par fiksētā IIN maksātāju. Varētu tikai būt situācija, kad no fiksēta IIN maksātāja kļūstat par IIN maksātāju ar parasto likmi – gadījumos, kad pieņemat darbā darbinieku, vai arī sākat nodarboties ar profesionālo darbību.

            Attiecībā uz neapliekamā minimuma piemērošanu, - par laiku, kurā tika maksāts fiksētais IIN, neapliekamo minimumu nepiemēro (likuma „Par IIN” 12.panta 9.daļa). Laikā, kad bijāt IIN maksātājs pēc parastās likmes (saskaņā ar minētā likuma 11. vai 11.¹ pantu), Jūs drīkstējāt piemērot neapliekamo minimumu – to piemērosiet, iesniedzot iedzīvotāju ienākumu nodokļa gada deklarāciju. Laikā, kad bijāt darba ņēmējs, neapliekamo minimumu piemēroja Jūsu darba devējs darba algai, ja Jūs darba vietā bijāt iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu.

            No taksācijas gadam sekojošā gada 1.marta līdz 1.jūnijam Jums ir jāiesniedz iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija D ar pielikumiem:

            D1       – taksācijas gadā Latvijas Republikā gūtie ienākumi,

            D3       – ienākumi no saimnieciskās darbības (ja kārtojat grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā)

                  vai

            D3¹      – ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā,

            D5       – saimnieciskās darbības ienākumu deklarācija nodokļa maksātājam, kas maksā fiksēto ienākuma nodokli.