Likuma „Par IIN" 11.⁵ panta 1., 2. un 5.punktos ir noteikts:

- nosakot personas apliekamo ienākumu, kura nodarbojas ar saimniecisko darbību, pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina par katru pamatlīdzekli atsevišķi, saskaņā ar likuma "Par UIN" 13.pantu.

- ja maksātājam piederošie pamatlīdzekļi saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to vērtības nolietojumu aprēķina proporcionāli pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā.

Šādi aprēķināto nolietojumu maksātājs iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos.

Bet tas notiek tikai tādā gadījumā, ja proporciju var objektīvi noteikt un tā tiek dokumentāri pamatota.

Ja proporciju nevar objektīvi noteikt un tā netiek dokumentāri pamatota, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50 % no aprēķinātā pamatlīdzekļa nolietojuma.

- Ja nodokļu maksātājs saimnieciskās darbības veikšanai izmanto telpas vai mantu, kura tiek izmantota arī personīgajam patēriņam, tad saimnieciskās darbības izmaksās var ieskaitīt tikai to izdevumu daļu, kas attiecas uz saimniecisko darbību, ja ir iespējams objektīvi noteikt šādu proporciju un to dokumentāri pamatot.

Ja proporciju nevar objektīvi noteikt un to dokumentāri pamatot, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 70 % no attiecīgajiem izdevumiem, kas saistīti ar saimnieciskos darbību.

Tātad, ja proporciju noteikt nav iespējams un to arī nevar dokumentāri pamatot, nodokļu maksātājs ietver 70% no izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību.

Izdevumos, kas saistīti ar saimniecisko darbību, tiek iekļauti 50% no pamatlīdzeklim aprēķinātā nolietojuma.

Izdevumu, kas saistīti ar saimniecisko darbību, aprēķins:

300 x 50% x 70% = 105 lati.