Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 4.jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Ar tiem paredzēts veicināt lielāku atklātību publisko kapitālsabiedrību darbībā, precizējot arī valdes un padomes izveides un darbības kārtību, tostarp locekļu ievēlēšanu. Likumprojekts noteic, ka par valdes vai padomes locekli nevarēs ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona.  

“Tautsaimniecības komisijas atbalstītie grozījumi paredz daudz stingrākus kritērijus personu atlasei, lai tās varētu ievēlēt publisko kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Šī nosacījuma ieviešana ir būtiska, lai nākotnē vairs neatkārtotos gadījums, kādu novērojām ar “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes iecelšanu. Tāpat grozījumi paredzēti, lai izvairītos no tā, ka publisko kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs tiek ievēlēti profesionāli neatbilstoši kandidāti,” pēc sēdes sacīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Likumprojekts paredz ieviest izmaiņas kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā. Plānots, ka par kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos 24 mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas gala termiņa ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona. Tāpat valdē vai padomē nevarēs izvirzīt personu, par kuru ir pasludināts maksātnespējas process, kā arī plānots noteikt, ka kapitālsabiedrību padomes locekļiem netiks izmaksātas prēmijas.

Tāpat paredzēts noteikt, ka uz valsts kapitālsabiedrībām piederošām kapitālsabiedrībām attieksies tādi paši noteikumi valdes un padomes locekļu iecelšanai kā uz valsts uzņēmumiem.

Līdz ar likuma grozījumiem arī paredzēts liegt kapitālsabiedrībā ieceltajiem pagaidu valdes locekļiem šos amata pienākumus pildīt ilgāk par gadu, tādējādi izvairoties no gadījumiem, kad ilgstoši netiek rīkots amata konkurss. 

Likuma grozījumi paredz padomes izveidi noteikt kā obligātu lielās kapitālsabiedrībās un akciju sabiedrībās. Tāpat likumprojekts papildina padomes funkcijas, nosakot, ka tai būs ne vien jāizstrādā vidēja termiņa darbības stratēģija, bet arī jāuzrauga tās īstenošana. 

Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku atklātību, likumprojekts paredz pienākumu valsts kapitālsabiedrībām savā mājaslapā publicēt plašāku informācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs biržā kotētiem uzņēmumiem. Kapitālsabiedrībām būs jāpublicē informācija par visām kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcēm, tai skaitā par to darba kārtību un lēmumiem. Tāpat noteikts, ka informācija par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu un tā izlietojumu kapitālsabiedrībām būs jāpublicē vismaz par pēdējiem pieciem gadiem.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.