10. oktobrī Ministru kabineta sēdē valdība apstiprināja 2018. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,751 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,952 miljardi eiro.
“2018. gada valsts budžets ir veselības aprūpes veicināšanas budžets. Ministru kabinets ir apstiprinājis šo likumprojektu, par svarīgākajām prioritātēm nosakot veselības aprūpi, demogrāfijas pasākumus un valsts drošību. Veselības aprūpei nākamgad papildus tiek piešķirti vairāk kā 235 miljoni eiro, kas vēsturiski – pirmo reizi nodrošinās finansējumu nozarei virs viena miljarda eiro,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi paredzēti par 625 miljoniem eiro lielāki nekā 2017. gada valsts budžeta likumā.
Šogad veiksmīgi noritējis nozaru ministriju budžeta izdevumu padziļinātās pārskatīšanas process, rodot nepieciešamo finansējumu prioritāriem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā 81,1 miljonu eiro bija iesējams novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Kopā 2018. gada budžetā valdība papildus piešķīra 336,3 miljonus eiro prioritāro pasākumu finansēšanai.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem rindu samazinājumam, kā arī veselības nozarē strādājošo specialistu darba samaksas palielināšanai un citiem svarīgajiem pasākumiem papildus tiks novirzīti 235 miljoni eiro. Tāpat valdība ir iezīmējusi skaidru ceļu veselības nozares finansējuma attīstībai, kas 2020. gadā tiecas uz 4% no iekšzemes kopprodukta.
Nacionālās drošības stiprināšanai salīdzinājumā ar 2017. gadā plāno papildus piešķirt 126,8 miljonus eiro, tādējādi tās finansējums sasniegs 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Teju 40 miljoni eiro paredzēti demogrāfijas pasākumiem un sociālo jautājumu risināšanai. Tāpat papildus nedaudz vairāk kā 29 miljoni eiro tiks atvēlēti autoceļiem un dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai, nepilni 15 miljoni eiro papildus paredzēti augstākās izglītības mācībspēku atalgojuma palielināšanai un pētniecībai, kā arī sporta nozares pasākumiem. 11,4 miljoni eiro paredzēti Iekšlietu ministrijai austrumu robežas stiprināšanai, kā arī citiem iekšējās drošības pasākumiem.
2018. gada budžets satur arī turēto solījumu – nepiedāvāt jaunus nodokļu pasākumus pēc šajā vasarā Saeimā apstiprinātās nodokļu reformas. Tikai atsevišķos gadījumos tiek paredzēti tehniskie precizējumi.
Nākamgad turpināsies arī kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai nozarēs, kur tā ir visvairāk izplatīta: būvniecības joma, pakalpojumu joma, transporta joma u.c. Tā, piemēram, paredzēts pārskatīt atbildības sadalījumu būvniecībā; pilnveidot būvniecības nozares uzskaiti; izstrādāt standartizētus būvniecības līgumu nosacījumus izmantošanai būvdarbu līgumu slēgšanai publiskajos iepirkumos un nostiprināt normatīvajā līmenī.
Savukārt pakalpojumu nozarē plānots ierobežot fizisko personu nereģistrēto saimniecisko darbību nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā, kā arī atkārtoti pievērsties apsardzes pakalpojumu sfēras pilnveidei.
Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta projekta, tika panākta vienošanās ar pašvaldībām, ka vietvarām tiek nodrošināti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 19,6% apmērā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai. Ministru kabinetam izdevies palielināt finanšu resursus pašvaldībām, kas nodrošinās iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanos vietējā līmenī.
Tāpat svarīgs bija arī valdības lēmumus Latvijas raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 5%, ieviešot šo pasākumu jau no 2018. gada 1. janvāra. Kā rezultātā iedzīvotājiem dārzeņi, ogas un augļi būs pieejamāki.
Finanšu ministrija prognozē, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (salīdzināmās cenās) palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016. gadā.
Tāpēc 2018. gadā iekšzemes kopprodukts palielināsies par 3,4% un tad 2019. un 2020. gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.
Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2018. gadā būs 1%, 2019. gadā 0,9%, bet 2020. gadā 0,4% no iekšzemes kopprodukta. 2018. gadā, kā arī 2020. gadā tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Likumprojektus par nākamā gada budžetu, tajā skaitā 28 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru plānots iesniegt Saeimā jau 11. oktobrī.
