14.martā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Psihologu likums”, kas mūsu valstī regulēs psihologu profesionālo darbību. 

“Šis ir likumprojekts ar ļoti ilgu vēsturi jau vairāku Saeimas sasaukumu garumā. Beidzot varam teikt, ka darbs ir noslēdzies ar kompromisu, kuram piekrīt visas iesaistītās puses. Psihologu profesionālā darbība gadiem valsts līmenī netika reglamentēta, un tas diemžēl nesa atšķirīgu darba kvalitāti – arī situācijā, kad no psihologa slēdziena atkarīgi cilvēku likteņi,” uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.  

Psihologu darba galvenie pamatprincipi noteikti likumā, bet virkni jautājumu plašāk reglamentēs ar Ministru kabineta noteikumiem, norāda A. Barča. 

Likums definēs psihologa profesionālo darbību, paredzot, ka patstāvīgi to var veikt tikai sertificēts psihologs. Lai iegūtu tiesības pretendēt uz psihologa sertifikātu, pēc izglītības iegūšanas personai būs vismaz gads jāstrādā psihologa supervizora pārraudzībā. 

Likumprojekts paredz psihologu specializāciju sešās darbības jomās – izglītībā un skolu psiholoģijā, darba un organizāciju psiholoģijā, klīniskajā un veselības psiholoģijā, juridiskajā psiholoģijā, konsultatīvajā psiholoģijā un militārajā psiholoģijā. 

Informācija par Latvijā praktizējošiem psihologiem tiks apkopota valsts informācijas sistēmā – psihologu reģistrā, lai nodrošinātu viņu profesionālās darbības uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti.  

Patlaban praktizējošiem psihologiem ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi būs noteikts trīs gadu pārejas periods un sertifikāta saņemšana būs obligāta no 2020.gada. Savukārt psihologi ar zemāku izglītības līmeni un pieredzi līdz 2022.gadam varēs praktizēt supervizora pārraudzībā. Visos gadījumos personām, kas veic psihologa profesionālo darbību, būs jāreģistrējas psihologu reģistrā. 

Psihologu profesionālās darbības izvērtēšanai un uzraudzībai veidos īpašu padomi, kurā būs valsts institūciju un divu psihologu profesionālo organizāciju pārstāvji. Savukārt psihologu sertifikāciju veiks šim nolūkam izveidotas komisijas. Psihologa sertifikāts būs jāatjauno ik pēc septiņiem gadiem. 

Likums arī noteiks psihologa profesionālās darbības pamatprincipus, psihologa atzinuma uzbūves un satura principus, kā arī šajā profesijā strādājošo pienākumus un tiesības. 

Likumprojektā noteiktas arī sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība, psihologa atbildība, kā arī psihologa profesionālās darbības apturēšanas un izbeigšanas kārtība.  

Saeimas komisija trešajam lasījumam sagatavojusi arī saistīto grozījumu likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, reglamentēto profesiju sarakstu papildinot ar psihologa profesiju. 

Plānots, ka jaunais psihologu profesionālās darbības tiesiskais regulējums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.