Darba ņēmējiem, kuri nākotnē iespējamo pasaules finanšu un ekonomisko krīžu radīto lielu strukturālo izmaiņu rezultātā var masveidā zaudēt darbu, būs iespējams izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļus, lai pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties darba tirgū.

To paredz Ministru kabineta noteikumi „Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumi aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošanai”, kas 18.oktobrī pieņemti valdībā.

Dalībvalstis EGF var izmantot tikai tad, ja vienā un tajā pašā uzņēmumā bez darba paliek vairāk nekā 500 cilvēki vai, ja atlaiž daudz darbinieku kādā nozarē vienā reģionā vai vairākos kaimiņu reģionos. Izņēmuma gadījumos fonda atbalstam varēs pieteikties arī, ja bez darba paliek mazāk nekā 500 cilvēku, ja vien būs iespējams pierādīt, ka darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska negatīva ietekme uz nodarbinātību un vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku.

Šobrīd aktīvās darba tirgus politikas pasākumu finansēšana notiek no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Lai pieteiktos EGF atbalstam, Latvijas pieteikumam būs jāatbilst minētajiem kritērijiem, kā arī jāiegulda 40% līdzfinansējums šādu projektu īstenošanā.

Paredzēts, ka informāciju par kolektīvās atlaišanas gadījumiem Labklājības ministrija (LM)  iegūs no nozaru asociāciju iesniegtās informācijas par izmaiņām nozares komersantu darbībā, no Nodarbinātības valsts aģentūras iesniegtajiem darba devēju rakstiskajiem paziņojumiem par kolektīvās atlaišanas uzsākšanu un komersantu paziņojumiem.

LM pēc ziņu saņemšanas par pirmreizējiem atlaišanas gadījumiem sasauks komisijas sēdi, kurā izvērtēs saņemto informāciju, identificēs atlaižamo darbinieku skaitu un laikposmu, kurā ir notikušas atlaišanas, iespējamo atbalstāmo darbinieku skaitu un atbalsta pasākumus, vidējās izmaksas un administrēšanas izdevumus pasākumu īstenošanai, lai lemtu par pieteikšanos EGF atbalsta pieprasīšanai vai par nepieteikšanos.

EGF maksimālais budžets visām ES dalībvalstīm laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir 150 miljoni eiro gadā.