Palielinoties ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) klāstam ES un pasaules tirgū, palielinās arī ĢM produktu (tostarp ES neatļauto) nonākšanas iespēja Latvijas tirgū. Ir vajadzīga to pilnvērtīga uzraudzība un kontrole, tajā skaitā arī ĢMO noteikšanai sēklās un augu pavairošanas materiālā, tāpēc valdība 26. aprīlī apstiprināja Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu 2017.–2019. gadam.

Ņemot vērā sabiedrības negatīvo nostāju, Latvija neatbalsta ĢMO izplatīšanu tirgū (pārtikas sastāvā, dzīvnieku barībā un ĢMO saturošu kultūru audzēšanā). Arī ES ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšana ir ierobežota – ES atļauts audzēt tikai vienu ĢM kultūraugu – ĢM kukurūzas līniju MON810. Pašlaik jau 19 ES dalībvalstis, arī Latvija, ir pieprasījušas tās izslēgt no to astoņu ĢM kukurūzas šķirņu audzēšanas ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuru audzēšana ir atļauta ES vai kuru atļauja tās audzēt vēl tiek izskatīta. Joprojām Latvijā nedrīkst audzēt nevienu ĢM kultūru.

Patlaban ES teritorijā pārdošanā pieejams tikai nedaudz ĢM pārtikas un dzīvnieku barības. Patlaban ES pārtikā un barībā atļauts izmantot 58 ĢMO līnijas, kas ietver kukurūzu, kokvilnu, sojas pupas, eļļas rapšus un cukurbietes, un pēdējos gados ES ievestās ĢM pārtikas un barības daudzums nav nozīmīgi mainījies.

Kaut arī ĢM kultūraugu audzēšanas un ĢMO saturošas pārtikas un barības jautājums Latvijas teritorijā nav aktuāls, mūsu valsts - atbilstoši pašreizējai situācijai - vēlas pilnveidot ĢMO uzraudzību, tādējādi novēršot arī iespējamo apdraudējumu. Tāpēc valdība lēma pieņemt Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu 2017.–2019. gadam.

Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns 2017.– 2019. gadam stāsies spēkā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.