Nākamgad atsevišķu reglamentēto profesiju pārstāvjiem, kuri vēlas strādāt citās Eiropas valstīs, plānots izsniegt Eiropas Profesionālās kartes, tādējādi atvieglojot izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. To paredz grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu,” kas 12.novembrī  kā steidzami otrajā lasījumā pieņemti Saeimā.

Eiropas Profesionālā karte tiks izdota elektroniskā formātā, un to varēs saņemt noteiktu reglamentēto profesiju pārstāvji, kuri vēlas strādāt citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Karte apliecinās, ka šīs personas profesionālā kvalifikācija tiks atzīta uzņemošajā valstī kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai. 

Eiropas Profesionālās kartes saņemšana nebūs obligāta, un personas varēs izvēlēties arī līdzšinējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru. Karti izdos un anulēs Akadēmiskās informācijas centrs, un tās izsniegšana būs maksas pakalpojums.

Kā par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas deputātus iepriekš informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, Eiropas Profesionālo karti sākotnēji plānots izsniegt piecu profesiju speciālistiem, tostarp trīs no tām ir reglamentētas arī Latvijā – fizioterapeiti, farmaceiti un vispārējās aprūpes māsas. Tiek plānots, ka profesiju loks, kurās tiek izsniegta karte, pakāpeniski pieaugs. 

Līdztekus paredzēts ieviest arī brīdināšanas mehānismu, kas trīs dienu laikā paredz informēt dalībvalstis par personām, kurām pilnībā vai daļēji ierobežotas tiesības veikt profesionālo darbību profesijās, kas saistītas ar veselības vai bērnu aprūpi vai izglītību. 

Grozījumi likumā izstrādāti, lai pārņemtu ES direktīvu, kas paredz sekmēt ES iekšējā tirgus mobilitāti, mazinot administratīvos šķēršļus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai. Direktīvas prasības dalībvalstīm jāievieš līdz 2016.gada 18.janvārim.

Savukārt Latvijā reglamentēto profesiju saraksts papildināts ar mākslas terapeitu un masieri veselības aprūpes jomā, kā arī būvdarbu vadītāju būvniecības jomā. 

Likuma grozījumi paredz arīdzan no reglamentēto profesiju saraksta svītrot vairākas profesijas, ņemot vērā, ka tajās nenotiek speciālistu apmācība un sertifikācija, vai arī nav noteiktas prasības šādas specialitātes apgūšanai.