Ministru Kabinets (MK) apstiprinājis grozījumus likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”. Galvenais grozījumu mērķis – pārņemt grozīto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (2005/36/EK) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, ieviešot Eiropas profesionālo karti un brīdināšanas mehānismu, kā arī citus pasākumus ar mērķi sekmēt ES iekšējā tirgus attīstību un darbaspēka mobilitāti.
Viens no direktīvas mērķiem ir nodrošināt Eiropas profesionālās kartes (EPK) izsniegšanu. Tas būs elektronisks dokuments, kas atzīs reglamentētās profesijas speciālista profesionālo kvalifikāciju darbam citā ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstī. EPK varēs pieteikt elektroniski un visa saziņa līdz pat profesionālās kvalifikācijas atzīšanas lēmumam notiks elektroniskā vidē. Pirmajā posmā Eiropas profesionālā karte tiks ieviesta māsu, farmaceitu un fizioterapeitu profesijām. EPK nebūs obligāta, jo ikviens speciālists varēs izvēlēsies arī līdzšinējo profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procedūru, taču dalībvalstīm karšu izsniegšana būs jānodrošina obligāti. Latvijā EPK izsniegs Akadēmiskās Informācijas centrs (AIC). Karšu izsniegšanu minētajās profesijās uzsāks 2016. gadā.
Grozījumu direktīva paredz jaunu pasākumu – brīdināšanas mehānisma ieviešanu. Tā mērķis būs ātra visu dalībvalstu informēšana par personām ar profesionālo kvalifikāciju, kurām ar tiesas lēmumu pilnībā vai daļēji ierobežota vai aizliegta profesionālā darbība profesijās, kas saistītas ar pacientu drošību vai bērnu aprūpi un izglītību. Tāpat kā EPK, arī brīdināšanas mehānismu, izmantojot iekšējā tirgus informācijas sistēmu, īstenos Akadēmiskās Informācijas centrs.
Lai veiktu minētās darbības, dalībvalstīm ir jāizveido Atbalsta centri. Latvijā informācijas iestādes funkciju lielākajā daļā reglamentēto profesiju jau veic AIC, tādējādi ir uzkrāta pieredze, kas būs noderīga atbalsta centra funkciju pildīšanai. AIC šobrīd kā kontaktpunkts profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā veic administratīvo sadarbību ES iekšējā tirgus informācijas jeb t.s. IMI sistēmā, kā arī ir atbildīgs par administratīvo sadarbību IMI nereglamentētajās profesijās. AIC darba apjoms saistībā ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu pēdējos gados palielinās. Piemēram, sagatavoto rakstisko izziņu skaits palielinās vidēji par 15% gadā, bet likuma grozījumiem stājoties spēkā, ir sagaidāms arī apmeklētāju un konsultāciju skaita pieaugums.
Likuma grozījumi atbilstoši grozītajai direktīvai paredz precizēt atsevišķu noteiktu profesiju izglītības minimālās prasības (zobārstiem, farmaceita, ārstiem, vecmātēm, māsām, veterinārārstiem un arhitektiem), kā arī ievieš citas izmaiņas, piemēram, paredzot kopējās apmācību pārbaudes, kopējo apmācību ietvaru, daļēju piekļuvi profesijai citā dalībvalstī u.c.
Likumā veikti arī grozījumi, kas nav saistīti ar direktīvas pārņemšanu, bet gan aktualizē dažu jomu reglamentētās profesijas un to prasības. Tā, piemēram, no reglamentēto profesiju saraksta ir izslēgtas būvtehniķa, hidrogrāfa, bīstamo kravu drošības konsultantu apmācību pasniedzēju profesijas, taču iekļautas citas.
Likums ”Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” nosaka reglamentētās profesijas, kā arī pamatprasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai darbībai tajās. Noteiktās prasības jāievēro fiziskajām personām Latvijas Republikā un ārvalstniekiem, lai atzītu viņu iegūto profesionālo kvalifikāciju, un viņi varētu uzsākt profesionālo darbību reglamentētā profesijā. Grozījumi likumā tika izstrādi, lai pārņemtu Eiropas parlamenta direktīvu 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 jeb t.s. IMI regulu par administratīvo sadarbību, izmantojot iekšējā tirgus sistēmu, kas dalībvalstīm jāpārņem līdz 2016. gada 18. janvārim.
Likumprojektu izstrādāja starpinstitucionāla darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā, kurā bija pārstāvji arī no Ekonomikas, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijām, kā arī no Akadēmiska informācijas centra.
