Nevalstiskās organizācijas (NVO) tiek dibinātas, lai sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Taču līdz šim ir izveidojusies prakse, ka NVO statusu ne reti izmanto, lai veiktu komercpraksi, nemaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības. NVO saimnieciskā darbība var būt tikai kā papilddarbība , tāpēc, gatavojot 2015. gada valsts budžetu, tiek rosināts nodalīt biedrību un nodibinājumu saimniecisko darbību no darbības, kurai ir peļņas gūšanas mērķis.
Lai turpmāk izskaustu negodīgu komercpraksi un nekropļotu uzņēmējdarbības vidi, ir nepieciešams izšķirt, kad un pie kādiem nosacījumiem veicamajai saimnieciskajai darbībai ir papilddarbības un kad – pamatdarbības raksturs.
Finanšu darbības uzdevumu grupas naudas atmazgāšanas jautājumos (Financial Action Task Force) speciālajās rekomendācijās noteikts, ka ir jāpārskata normatīvie akti, kas reglamentē bezpeļņas organizācijas saimnieciskās darbības veikšanu. Jau šobrīd vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Čehijā, Polijā un citās ir noteikts, ka, ja bezpeļņas organizācija ir uzsākusi intensīvu saimniecisko darbību, tad šādas organizācijas darbība tiek pārtraukta šajā statusā.
Lai būtu iespējams izšķirt, kad veicamajai saimnieciskajai darbībai ir papilddarbības un kad – pamatdarbības raksturs, nepieciešams noteikt šādus sliekšņus:
Virkne biedrību un nodibinājumu veic saimniecisko darbību, kas vērsta uz sociālo mērķu sasniegšanu (sociālās uzņēmējdarbības veicēji). Šādi uzņēmumi priekšlikumam par jaunu regulējumu netiks pakļauti, piemēram, aprūpe mājās, ilgstoša aprūpe un dienas centri.
Par šo priekšlikumu vēl turpināsies diskusijas nākamā gada valsts budžeta veidošanas laikā gan valdībā, gan Saeimā, kā arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem.