Līdz šim negodīgu komercuzņēmumu izplatīta prakse ir nodokļu parādu gadījumos nerisināt to nomaksu ar valsti, bet gan pamest savas komercsabiedrības un izveidot jaunas, tādējādi izvairoties no atbildības. Tāpēc, gatavojot 2015. gada valsts budžeta projektu, tiek rosināts konkrētos gadījumos noteikt valdes loceklim personisko atbildību par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem.

Izteiktais priekšlikums būtu efektīvs rīks, lai šāda prakse neturpinātos – atbildība no juridiskās personas pārietu uz fizisko personu, proti, uz komercsabiedrības valdes locekli. Ieviešot šos grozījumus, tiktu radīts mehānisms, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) būtu tiesīgs pieprasīt valdes loceklim segt kapitālsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu saistības. Lai uzsāktu procesu par nokavētu maksājumu atlīdzību no valdes locekļa, VID būs pienākums konstatēt, ka ir izpildīti visi tālāk minētie kritēriji:

1. nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz piecdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;
2. lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots nodokļu maksātājam;
3. ir konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanas nodokļu maksātājs ir atsavinājis aktīvus ieinteresētajai personai;
4. nodokļu maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, nav izpildījis Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Turklāt VID nepieprasīs valdes loceklim segt kapitālsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu saistības, ja valdes loceklis pierādīs, ka ir pastāvējuši objektīvi apstākļi maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanai.

Stājoties spēkā tiesību normai, kas iepriekš minēto nosacījumu konstatēšanas gadījumā valdes locekļiem paredzētu personisko atbildību par komercsabiedrības nenokārtotajām parādsaistībām pret valsti, valdes locekļi būtu ieinteresēti veikt darbības, kas vērstas uz to, lai novērstu iepriekš minēto kritēriju iestāšanos.

Valdes locekļi jau savlaicīgi veiktu darbības, lai nepieļautu komercsabiedrību parādu izveidošanos, kas pārsniedz piecdesmit minimālo mēnešalgu kopsummas apmēru, savlaicīgi izmantotu savas Maksātnespējas likumā paredzētās tiesības iesniegt maksātnespējas procesa, tiesiskās aizsardzības vai ārpus tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Tādējādi valsts budžets saņemtu tam pienākošos maksājumus (parādnieku veikto parādu samaksu rezultātā vai arī īstenojot maksātnespējas procesus), kā arī tiktu sakārtota uzņēmējdarbības vide.

Par šo priekšlikumu vēl turpināsies diskusijas nākamā gada valsts budžeta veidošanas laikā gan valdībā, gan Saeimā, kā arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem.