Ministru kabineta sēdē tika izskatītas iespējas noteikt skaidras naudas lietošanas ierobežojumus un fizisko personu apliekamā ienākuma paplašināšanu.
Finanšu ministrija (FM) aicina noteikt konkrētos gadījumos aizliegumu nodokļu parādniekam veikt skaidras naudas darījumus.
Līdz šim nodokļu maksātāji arī pēc inkasācijas uzdevuma nosūtīšanas turpina veikt darījumus skaidrā naudā. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt aizliegumu nodokļu maksātājam, kuram ir nosūtīts inkasācijas uzdevums naudas līdzekļu norakstīšanai no parādnieka konta kredītiestādē vai no konta, kas atvērts pie jebkuras juridiskās personas, kura nav kredītiestāde un kuras komercdarbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, un no inkasācijas uzdevuma nosūtīšanas dienas ir pagājušas 30 dienas un tas nav izpildīts, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus saimnieciskās darbības ietvaros.
Tāpat FM rosina paplašināt fiziskās personas apliekamo ienākumu no kapitāla attiecībā uz personālsabiedrības peļņas daļu no kapitāla, ja šī peļņas daļa nav bijusi iekļauta ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamā ienākuma aprēķināšanā personālsabiedrības līmenī.
Lai novērstu nodokļu plānošanu un neradītu nodokļu režīmu kropļojošu praksi, jāveic grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, kas paredzētu personālsabiedrības sadalāmajā peļņas daļā attiecībā uz fizisko personu iekļaut arī tāda veida kapitāla ienākumus, kuri nav tikuši iekļauti ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamā ienākuma aprēķināšanā personālsabiedrības līmenī, un norādīt tos atsevišķi uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā, lai šīs summas varētu iekļaut fizikas personas iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijā.
Savukārt likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli jāveic grozījumi, kas noteiktu, ka fiziskas personas ar nodokli apliekamajā ienākumā jāiekļauj arī personālsabiedrības peļņas, kas gūta caur personālsabiedrību no kapitāla un kas nav bijusi iekļauta ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamā ienākuma aprēķināšanā personālsabiedrības līmenī.
Par šo priekšlikumu vēl turpināsies diskusijas nākamā gada valsts budžeta veidošanas laikā gan valdībā, gan Saeimā, kā arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem.