Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību personām, kuras turpina veikt būvdarbus pēc to apturēšanas. Deputātu atbalstītā Krimināllikuma redakcija paredz kriminālatbildību par būvdarbu veikšanu laikā, kad tie ir apturēti, trešās grupas būvē vai daudzdzīvokļu ēkā, ja būvdarbi apturēti sakarā ar to veikšanu bez būvatļaujas vai sakarā ar būvdarbu uzsākšanu pirms būvatļaujas nosacījumu izpildes. Plānotais sods par šīm darbībām ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.

Grozītais likums arī nosaka, ka nosacītu sodu nevar piespriest personām, kas notiesātas par izvarošanu vai seksuālu vardarbību. Turklāt minimālais sods par to būs brīvības atņemšana uz četriem gadiem līdzšinējo divu gadu vietā.

Likumprojektā paplašināts atbildību pastiprinošo apstākļu uzskaitījums. Par tādiem varēs atzīt arī apstākļus, kad noziedzīgs nodarījums būs izdarīts ne tikai rasistisku, kā tas noteikts patlaban, bet arī nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ.

Likumā plānots iekļaut jaunu pantu, kas paredz atbildību par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums, varēs sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Lielākas sankcijas paredzētas, ja šo noziedzīgo nodarījumu izdarīs valsts amatpersona, uzņēmuma atbildīgs darbinieks vai personu grupa, kā arī, ja tā saistīta ar vardarbību un draudiem vai ja to izdarīs organizēta grupa.

Ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas, Krimināllikumā paredzēta iespēja piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus Latvijā reģistrētam uzņēmumam par kukuļdošanu, kas veikta ārpus Latvijas teritorijas, ko izdarījusi fiziskā persona šīs juridiskās personas interesēs.

Izmaiņas Krimināllikumā saistītas ar jauno psihoaktīvo vielu apriti, paredzot kriminālatbildību arī par to neatļautu lietošanu, pārvadāšanu un glabāšanu bez nolūka tās realizēt. Personu varēs saukt pie atbildības, ja tā iepriekš būs brīdināta par kriminālatbildību par šādām darbībām. Paredzētais sods – īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Tāpat atbalstīts priekšlikums noteikt kriminālatbildību par jaunu psihoaktīvo vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai, līdzīgi kā tas ir ar narkotikām un psihotropajām vielām.

Savukārt persona, kura labprātīgi nodevusi jaunās psihoaktīvās vielas vai to saturošus izstrādājumus vai labprātīgi ziņojusi par to iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, tiks atbrīvota no kriminālatbildības. Šāds regulējums patlaban jau noteikts attiecībā uz narkotisko un psihotropo vielu labprātīgu nodošanu.

Vienlaikus Krimināllikumā tiek pārskatīta atbildība par dažādu noteikumu pārkāpumiem, ja rezultātā bojā gājuši cilvēki, paredzot diferencēt atbildību atkarībā no nodarījuma seku smaguma.

Par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis divu vai vairāku cilvēku nāvi, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem. Vienlaikus par šo pārkāpumu plānots atņemt tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības uz noteiktu amatu uz laiku līdz desmit gadiem.

Līdzīgi pārskatītas sankcijas par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, neatļautām darbībām ar indīgām un ātri uzliesmojošām vielām, ražošanas drošības un tehniskās disciplīnas noteikumu pārkāpšanu, narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izsniegšanu, kā arī atstāšanu bez palīdzības.