Saeima galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas maksātnespējas regulējumā, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu, tostarp būtiski samazinot parādu dzēšanas termiņus un ieviešot tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Parlamenta pieņemtās izmaiņas paredz arī būtiskus uzlabojumus juridisko personu maksātnespējas regulējumā, cita starpā ierobežojot tā saucamo izsoļu reiderismu. Būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada janvārī.

Maksātnespējas likuma grozījumi fizisko personu jomā ir vērsti uz procesa iespēju, tiesību un pienākumu maksimālu sabalansēšanu. Ņemot vērā krīzes negatīvās sekas mājsaimniecībām, grozījumi atvieglos saistību izpildi reāli maksātnespējīgām personām ar pārāk lielām saistībām – no 7114 eiro līdz 5000 eiro tiek samazināta minimālā prasījuma summa maksātnespējas procesa uzsākšanai, process tiek padarīts lētāks, kā arī ir ierobežots kreditoru pieteikšanās termiņš. 

Izmaiņas nosaka īsākus maksātnespējas procesa termiņus atkarībā no parādsaistību apjoma un spējas samaksāt daļu no parādu. Fiziskajām personām, kas ikmēneša maksājumu pēc bankrota procedūras spēs segt vienas trešdaļas apmērā no ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas valstī, parādu dzēšana nosakāma šādi: „Parādsaistības no 5000 līdz 100 tūkstošiem eiro - gads, 100 - 300 tūkstoši - divi gadi, 300 tūkstoši un vairāk - trīs gadi - šie ir būtiski termiņu samazinājumi, atbalsts tiem kredītņēmējiem, kuri nespēj atmaksāt uzņemtās saistības. Aptuveni 95 procenti no visiem privātpersonu kredītiem ietilpst gada termiņā, un jaunais regulējums ļaus atgriezties ekonomiskajā apritē iedzīvotājiem, kas cietuši krīzē un nevar nomaksāt, piemēram, hipotekāro kredītu. Viena gada laikā samaksājot vienu trešdaļu no minimālās algas un administratora izdevumus, varēs atbrīvoties no 100 tūkstošiem eiro lielām kredītsaistībām. Protams, ir jāiziet bankrota procedūra un jāpārdod ķīla, bet atlikušo saistību dzēšanas termiņš būs krietni īsāks. Šī ir kompromisa redakcija starp finansēšanas nepieciešamību tiem, kas vēlas iegūt jaunas dzīves platības un cilvēkiem, kas aizņēmušies un nespēj atmaksāt kredītus,” akcentē J.Ozoliņš.

Līdz šim praksē parādu dzēšanas termiņi atkarībā no parādnieka ienākumiem nereti pārsniedza trīs gadus.

Paredzēts arī samazināt parādsaistību sliekšņus, lai privātpersonas varētu iziet maksātnespējas procesu, no līdzšinējiem 7114 eiro uz 5000 eiro attiecībā uz parādiem, kas jau jāsamaksā, savukārt no līdzšinējiem 14 228 eiro uz 10 000 eiro attiecībā uz parādiem, kas iestāsies gada laikā.

Likuma grozījumi ieviesīs tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Tas nozīmē, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas. Šāda kārtība attieksies tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots viņa vienīgais mājoklis. Likuma grozījumi arī paredz dzēst ne tikai parādnieka saistības, bet arī ar to saistītos galvojumus. Šīs izmaiņas attieksies uz nākotnes kredītiem.

Privātpersonas maksātnespējas laikā personai būs jāiemaksā depozīts Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā divu minimālo mēnešalgu apmērā kā atlīdzība par darbu maksātnespējas administratoram. Depozīta iemaksas kārtību noteiks Ministru kabinets. Pašlaik likums paredz, ka parādniekam ir jāpierāda, ka viņam ir līdzekļi, lai samaksātu par administratora sniegtajiem pakalpojumiem. Praksē nereti ir gadījumi, kad maksātnespējas procesa sākumā šī nauda tiek uzrādīta, taču pēc pakalpojuma sniegšanas persona to nespēj samaksāt.

Savukārt juridisko personu maksātnespējas procesos ar grozījumiem ir nodrošināta lielāka uzņēmumu aizsardzība tiesiskās aizsardzības procesa laikā un maksātnespējas procesa laikā.

Līdz ar izmaiņām paredzēts iekļaut pavisam jaunu nodaļu par valdes locekļu atbildību maksātnespējas procesā. Uzņēmuma valdes locekļiem būs jāatbild ar saviem personīgajiem līdzekļiem par nodarītajiem zaudējumiem parādniekam, ja administratoram netiks nodoti grāmatvedības dokumenti vai tie būs tādi, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Parādniekam turpmāk nekavējoties būs tiesai jāiesniedz juridiskās personas maksātnespējas pieteikums, ja pastāvēs kāda no trīs likumā minētajām pazīmēm. Proti, ja parādnieks nespēs ilgāk nekā divus mēnešus nokārtot savas parādsaistības vai saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiks aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī, ja parādnieks nespēs nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānā noteiktās saistības.

Likuma grozījumi papildina pašreizējo regulējumu ar jaunu normu, nosakot parādniekam pienākumu pēc maksātnespējas administratora pieprasījuma nekavējoties sniegt viņam visas ziņas par TAP pasākumu plāna izstrādi un saskaņošanu, kā arī nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus. Tāpat parādniekam būs jāapliecina, ka TAP pasākumu plānā norādītā informācija ir patiesa un pievienotie dokumenti atbilst oriģinālajiem.

Attiecībā uz maksātnespējas administratoriem Saeima šodien grozījumos atbalstīja priekšlikumu, kas paredz maksātnespējas procesa administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām.

No likuma izslēgta norma, kas juridiskās personas maksātnespējas procesā ļautu pildīt pienākumus administratoram, kurš pirms tam jau strādājis uzņēmuma TAP.

Maksātnespējas administratoru profesionālā organizācija - Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija - turpmāk varēs ne tikai apmācīt administratoru pretendentus, sertificēt administratorus un organizēt to profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, anulēt administratoru sertifikātus, bet arī apturēt administratoru sertifikātu darbību. 

Tāpat administratoru asociācijai būs arī jāizstrādā un jāpieņem administratoru profesionālās ētikas kodekss, kas būs saistošs visiem administratoriem.

Latvijā kopš 2010.gada rudens ir spēkā vienots Maksātnespējas likums, kas regulē gan fizisko, gan juridisko personu maksātnespējas procesa norisi – procesa sākšanu, norisi un noslēgšanu, kā arī nosaka katras iesaistītās puses tiesības un pienākumus.