Lai noteiktu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu par svētku dienu un lai attiecīgi, ja noslēguma koncerts iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darbdiena būtu brīvdiena, Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.

Ar likuma grozījumiem tiktu nodrošināta pilnvērtīga svētku dalībnieku līdzdalība kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, sekmēta sabiedrības piederības izjūta nacionālajām kultūras vērtībām un valstij, kā arī akcentēti svētki kā UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbs, norāda likumprojekta autori Kultūras ministrijā.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem vienas papildus brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama kā neliela – no 0,08 līdz 0,1 procentam no iekšzemes kopprodukta. Savukārt, kā liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas informācija, darba devējiem rastos papildus izdevumi no dubultas samaksas un atvaļinājuma pagarināšanas šīs papildu brīvdienas laikā un darba dienu skaita samazināšanas attiecīgajā mēnesī, skaidro likumprojekta autori.