No 2015.gada 1.jūlija darba devējiem darbnespējas lapās vairs nebūs jāapstiprina, ka darbinieks nav ieradies darbā laika periodā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa. To paredz likumu izmaiņas, kas pirmajā lasījumā atbalstītas Saeimā.

Turklāt no nākamā gada vidus plānots ieviest elektroniskās darbnespējas lapas – tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa starp ārstiem un valsts iestādēm notiks e-veselības sistēmas ietvaros un slimības lapas papīra formā vairs nebūs nepieciešamas. 

Līdz ar to, lai saņemtu slimības vai maternitātes pabalstu, būs nepieciešams vienīgi pabalsta pieprasītāja iesniegums, ko varēs iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā arī elektroniski. Iesniegumā personai būs jāapliecina, ka darba nespējas periodā viņa nav strādājusi. Administratīvais slogs mazināsies arī darba devējiem, jo viņiem vairs nebūs pienākums apstiprināt darbnespējas lapas. Savukārt informāciju par darbiniekiem noteikto pārejošo darbnespēju varēs saņemt Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. 

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kas zaudējušas apgādnieku, Saeimā akceptētās likuma izmaiņas paredz noteikt, ka apgādnieka zaudējuma apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam nedrīkst būt mazāks par 65 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līdzšinējo 50 procentu vietā.

Tāpat plānots noteikt īsāku termiņu pabalstu pieprasīšanai par iepriekšējo termiņu. Līdzšinējo 12 mēnešu vietā tas būs seši mēneši. Šāds termiņš patlaban jau ir spēkā attiecībā uz pensiju pieprasīšanu. Šī norma stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. 

Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” un likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” atbildīgajai komisijai un Saeimai vēl jāvērtē otrajā un trešajā lasījumā.