Saeimas Juridiskās komisijas deputāti nolēma uzņemties iniciatīvu Civilprocesa likuma grozījumu sagatavošanā, lai ar Civilprocesa likumā noteiktiem prasības nodrošinājuma līdzekļu palīdzību, tos negodprātīgi piemērojot no atsevišķu tiesu puses, novērstu gan reiderisma gadījumus, gan arī apdraudējumu vārda brīvībai.

Deputāti uzsvēra, ka risinājums problēmai vismaz daļēji jārod vēl šī parlamenta sasaukuma laikā, atlikušo divu mēnešu laikā veicot neatliekamos grozījumus Civilprocesa likumā. Komisija uz nākamo šim jautājumam veltīto sēdi plāno sanākt pēc divām nedēļām. Viens no jaunās likumdošanas iniciatīvas aspektiem būtu noteikt, ka civillietās par goda un cieņas aizskaršanu kā prasījuma nodrošinājumu nevar noteikt atbildētāja aktīvu apķīlāšanu. 

Gan Juridiskās komisijas deputāti, gan jaunievēlētais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš apņēmās uzņēmumu prettiesiskas pārņemšanas un stratēģisko prasību problēmu uzsvērt gan septembra sākumā gaidāmajā ikgadējā Latvijas tiesnešu konferencē, gan tuvākajā Tieslietu padomes sēdē. 

Kā deputātiem komisijas sēdē uzsvēra Ārvalstu investoru padomes pārstāvis, tiesu prakse prasības nodrošinājuma piemērošanā ir tikai aisberga redzamā daļa, problēma ir daudz plašāka un tās būtība ir uzņēmumu ierobežotās iespējas efektīvi aizsargāt savas tiesības Latvijas tiesās, kas grauj Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju.

Saeimas Juridiskā komisija 21.augustā plašā ekspertu un amatpersonu lokā diskutēja par nepieciešamo rīcību, lai pilnveidotu prasības nodrošinājuma institūtu, kā arī vērtēja līdzšinējo tiesu praksi prasības nodrošinājuma piemērošanā un atcelšanā.

Komisijas sēde tika sasaukta, ņemot vērā vairāku uzņēmēju, tostarp AS „Cits medijs”, kā arī SIA „NP Foods” un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas paustās bažas saistībā ar prettiesiskiem kapitāldaļu pārņemšanas jeb tā sauktā reiderisma gadījumiem Latvijā un ar nepilnībām prasības nodrošināšanas atcelšanas institūta piemērošanā.