Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN).
Pērn Saeimā pieņemtajos NĪN likuma grozījumos iekļautajam nodokļa likmes koridoram (no 0,2% līdz 3%) tiek noteikta robeža 1,5%, līdz kurai pašvaldības var brīvprātīgi noteikt nodokļa likmi vai likmes saskaņā ar likumā noteiktajiem principiem.
Gadījumā, ja pašvaldība neizvēlēsies savā teritorijā piemērot NĪN koridoru līdz 1,5%, tai ir iespējas saglabāt saviem iedzīvotājiem esošās nodokļa likmes 0,2%, 0,4% un 0,6% atkarībā no dzīvojamās platības kadastrālās vērtības.
Likmi virs 1,5% varēs noteikt nekustamajiem īpašumiem, kuri netiek apsaimniekoti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, piemēram, pašvaldības teritorijās esošajiem graustiem, kas degradē vidi un apdraud iedzīvotāju drošību, kā arī neapstrādātajai lauksaimniecības zemei.
No 2013. gada NĪN noteikšanas un administrēšanas tiesības pilnībā būs nodotas vietējām pašvaldībām, jo tās uz vietas varēs precīzāk noteikt šā nodokļa likmi vai likmes atbilstoši katras pašvaldības mērķiem un vajadzībām.
Ja pašvaldība izvēlēsies savā teritorijā noteikt nodokļa likmi vai likmes minētā koridora ietvaros, tai būs jāizdod saistošie noteikumi.
Visām pašvaldībām būs saistoši vienoti principi, pēc kuriem tiks noteiktas nodokļa likmes.
Finanšu ministrija rosina pieņemt četrus principus, kurus, nosakot NĪN likmi, jāievēro visām pašvaldībām:
1. objektīva grupējuma princips, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem, piemēram, nodokļa maksātāji – fiziskās personas un juridiskās personas; nodokļa objekti – dzīvojamās mājas, ražošanas objekti, komercobjekti utt.;
2. efektivitātes princips, saskaņā ar kuru pašvaldība samēro nodokļa administrēšanas izdevumus ar nodokļa ieņēmumiem. Šis princips nozīmē, ka pašvaldībai ir jāizvērtē, kādus nodokļa administrēšanai nepieciešamos pasākumus piemērot, lai tie būtu samērīgi ar šo pasākumu rezultātā paredzamajiem nodokļa ieņēmumiem;
3. atbildīgas budžeta plānošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība salāgo savus pienākumus ar to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem. Attiecībā uz NĪN tas nozīmē, ka pašvaldībai pirms lēmuma par piemērojamo nodokļa likmi vai likmēm pieņemšanas ir jāizvērtē, kādi būs paredzamie NĪN ieņēmumi (lai nodokļu maksātājiem būtu drošība, ka nākamajā gadā pēkšņi nodokļa likme visiem dzīvokļiem nebūs 1,5%);
4. prognozējamības un stabilitātes princips, saskaņā ar kuru nodokļa likmes laikus tiek noteiktas vismaz divu taksācijas gadu periodam, ja nekustamā īpašuma bāzes vērtības palielinājums vai samazinājums, salīdzinot bāzes vērtības taksācijas gadā un pirmstaksācijas gadā, ir mazāks par 20% (lai nodokļu maksātājiem būtu drošība, ka nākamajā gadā pēkšņi nodokļa likme visiem dzīvokļiem nebūs 1,5%).
Piemēram, prognozējamības un stabilitātes principa ievērošana nepieciešama, lai nodokļa likmes netiktu mainītas katru gadu un nodokļa maksātājiem būtu stabilitātes sajūta un nerastos bažas, vai nākamajā gadā pēkšņi nodokļa likme visiem dzīvokļiem nebūs 1,5%, tāpēc likumprojekts nosaka arī trīs izvēles principus, kurus pašvaldība var piemērot vai nepiemērot pēc saviem ieskatiem:
1. uzņēmējdarbības atbalsta princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi kā līdzekli savas teritorijas uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspējas paaugstināšanai, ievērojot valsts atbalsta nosacījumus;
2. sociālās atbildības princips, saskaņā ar kuru pašvaldība rēķinās ar nodokļa likmes ietekmi uz sociāli mazaizsargāto un trūcīgo iedzīvotāju grupām, kā arī uz iedzīvotāju maksātspēju. Uzņēmējdarbības atbalsta un sociālās atbildības princips ir noteikts kā izvēles princips, jo jau pašlaik pašvaldībām ir iespēja atbalstīt gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotājus, piemērojot nodokļa atvieglojumus;
3. teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi savas teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai. Šis princips ir cieši saistīts ar uzņēmējdarbības atbalsta principu, jo uzņēmējdarbības veicināšana ir viens no galvenajiem instrumentiem teritorijas attīstības nodrošināšanai.
Likumprojekts paredz iekļaut likumā vairākas normas, kuru regulējums ir labvēlīgs iedzīvotājiem:
- likumā jau pašlaik noteikto nodokļa atvieglojumu maznodrošinātām un trūcīgām personām turpmāk attiecinās ne tikai uz dzīvojamo objektu, bet arī uz šim objektam piekritīgo zemi;
- izvēles tiesības pašvaldībai, izdodot saistošos noteikumus, 2013. un 2014. gadā turpināt piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu zemei vai saglabāt nodokļa apmēru zemei iepriekšējā gada līmenī, kā arī noteikt šā pieauguma ierobežojuma apmēru un piemērošanas nosacījumus. Tādējādi pašvaldībām ir paredzēta iespēja koriģēt nodokļa slogu nodokļa maksātājiem, ņemot vērā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības attiecīgās pašvaldības teritorijā un tās iedzīvotāju maksātspēju;
- NĪN atlaidi daudzbērnu ģimenēm, kura tiks piemērota ar 2014. gadu, jo līdz tam vēl nepieciešams laiks, lai savietotu informācijas sistēmas. Saskaņā ar likumā noteikto tiek paredzēts piemērot nodokļa atlaidi 50% apmērā no aprēķinātā nodokļa attiecībā uz dzīvojamo objektu (māju vai dzīvokli un tam piekritīgo zemi), kurā ir deklarēti daudzbērnu ģimenes locekļi (ar vismaz 3 bērniem), ja minētais objekts pieder kādam no ģimenes locekļiem (vecākiem vai bērniem). Nodokļa atlaide nevarēs pārsniegt 120 latus gadā. Tādējādi daudzbērnu ģimenes locekļiem – nodokļa maksātājiem, kuru nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nodokļa likmes reizinājumu summa (ēku daļas un zemes daļas) pārsniegs 240 latus, tiks piemērota nodokļa atlaide 120 latu apmērā neatkarīgi no pārsnieguma apmēra. Savukārt maksātājiem, kuru nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nodokļa likmes reizinājumu summa (ēku daļas un zemes daļas) būs no 10 līdz 240 latiem, nodokļa atlaide būs 50% no summas.
Vienlaikus likumprojekts paredz stingrākus nosacījumus tiem nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuri nepilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz nekustamā īpašuma uzturēšanas kārtību:
- papildus tam, ka neapstrādātai lauksaimniecības zemei pašvaldības varēs piemērot paaugstinātu nodokļa likmi 1,5–3%, likumā tiek saglabāta norma par nodokļa papildlikmi neapstrādātai lauksaimniecības zemei 1,5% apmērā. Tādējādi, ja pašvaldība saistošajos noteikumos paredzēs, ka neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei tiek piemērota maksimālā NĪN likme 3% apmērā, kopā ar likumā noteikto papildlikmi šai zemei piemērojamais NĪN būs 4,5%. Ja pašvaldība saistošos noteikumus neizdos, tad neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei tiks piemērota esošā kārtība un nodokļa likme būs 3%;
- paredzēts mainīt nodokļa bāzi graustiem. Turpmāk attiecībā uz graustiem pašvaldība nodokli rēķinās no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības atkarībā no tā, kura attiecībā pret konkrēto graustu būs lielāka.
