Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības var iesniegt gada pārskatus, ievērojot „Gada pārskatu likuma” noteikumus.
Tas var notikt arī tādā gadījumā, ja viņu ieņēmumi no saimnieciskās darbības iepriekšējā pārskata periodā nepārsniedz 200 000 latus (likuma 1.pants).
Individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām var būt cits pārskata gada sākums un beigas, ja tas ir noteikts statūtos vai nolikumā (likuma 3.panta 1.daļa).
Tiem individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kam nav apstiprināti statūti vai nav izstrādāts nolikums, citu pārskata gada sākumu un beigas nosaka atbilstošs sabiedrības lēmums.
Zemnieku un zvejnieku saimniecība, komercsabiedrība, kooperatīvā sabiedrība un individuālais uzņēmums, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un saņem valsts atbalstu vai ES atbalstu lauksaimniecībai, vai piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, gada pārskata pielikumā ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, kuri iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķina neto apgrozījumā, uzrāda atsevišķi (likuma 48.pants).
Jaunizveidota sabiedrība pirmajā pārskata gadā drīkst nenoformēt naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, finanšu pārskatā neuzrādīt aktīvu summas un atliktā nodokļa saistības, bet sastādīt saīsinātu pielikumu (likuma 54.panta 5.daļa), ja uz bilances datumu netiek pārsniegti divi no šādiem kritērijiem:
- bilances kopsumma 250 000 lati;
- neto apgrozījums 500 000 lati;
- vidējais darbinieku skaits pārskata gadā 25
Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kas ir kļuvušas par šī likuma subjektiem, sākuma bilancē starpību starp kopējo aktīvu summu un ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādiem uzrāda papildus postenī "Saimnieciskās darbības kapitāls”, kas izveidots bilances posteņu grupā „Pašu kapitāls” (likuma pārejas noteikumu 13.punkts).
