2010.gada 9.martā tika izdoti MK noteikumi Nr. 246, kas grozīja MK noteikumus Nr.188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”.

Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, Zemnieku un zvejnieku saimniecība, kuru ienākumi iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latus, un citas fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību, var kārtot grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā.

Fiziskā persona ir tiesīga veikt saimnieciskās darbības ienākumu uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, noformējot tikai ienākumu reģistru, ja tā ir:

-       fiksētā ienākumu nodokļa maksātāja;

-       patentmaksas maksātāja.

Šajā gadījumā ienākumu reģistrā norāda ieraksta kārtas numuru, datumu, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu, darījuma dalībnieku (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu), darījuma aprakstu un darījuma summu;

Patentmaksas maksātājs var norādīt nedēļas kopējo ienākumu summu, ja dienas kopējā ienākumu summa (nedēļas laikā) nav lielāka par 100 latiem.

Ja persona nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja (likuma „Par IIN” 11.panta 12. un 13.daļa), tad šī persona kārto ienākumu uzskaites reģistru, ievērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas.

Tagad katra mēneša beigās katrā ieņēmumu un izdevumu žurnāla ailē tiek norādīta mēneša apgrozījuma summa, kā arī apgrozījuma kopējā summa, sākot ar gada sākumu.

Ierakstus žurnālā izdara, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, kurus ir izsniedzis darījuma partneris (piemēram, kases čeku, VID reģistrētu kvīti, biļetes vai citu) un noformētiem kases ieņēmumu un izdevumu orderiem.

13.ailē „Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas” tagad uzrāda ne tikai ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, bet arī ieņēmumus no lauku tūrisma pakalpojumiem, kā arī saņemtā pievienotās vērtības nodokļa kompensācija un atmaksātais akcīzes nodoklis, izņemot summas, kas saņemtas kā valsts vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

21.ailē "Proporcionāli sadalāmie izdevumi" norāda izdevumus, kas sadalāmi starp lauksaimniecisko ražošanu (arī lauku tūrismu) un citiem saimnieciskās darbības veidiem, piemērojot proporciju.

Par pamatlīdzekļiem tagad uzskatāmas nekustamā īpašuma vienības (piemēram, zemes gabals, ēka, celtniecības objekts, ilggadīgie stādījumi) un kustamā īpašuma vienības, kuru derīgās kalpošanas laiks nepārsniedz vienu gadu un kuru sākotnējā vērtība nepārsniedz 300 latus (piemēram, uzstādījums vai tā aprīkojums, tehnika, mašīna vai inventārs, transportlīdzeklis, dators, kopēšanas aparāts).

 Ja persona iegulda saimnieciskajā darbībā pamatlīdzekli (personīgo īpašumu), kas ir nopirkts pirms saimnieciskās darbības veikšanas, tad pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība ir atlikusī vērtība, kuru aprēķina saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu, ņemot vērā mēnešu skaitu, līdz momentam, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā.