Gada pārskats sagatavots atbilstoši:
likumam "Par grāmatvedību"
likumam "Gada pārskatu likums"
Latvijas grāmatvedības standartiem:
1.LGS “Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatsnostādnes;
2.LGS “Naudas plūsmas pārskats”;
3.LGS “Notikumi pēc bilances datuma”.
4.LGS “Grāmatvedības politikas maiņa, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un iepriekšējo periodu kļūdas”
5.LGS “ Ilgtermiņa līgumi"
6.LGS “Ieņēmumi”
7.LGS “Pamatlīdzekļi”
8.LGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”
9.LGS “Ieguldījuma īpašumi”
Peļņas vai zaudējumu aprēķins sagatavots atbilstoši apgrozījuma (vai perioda) izmaksu shēmai.
Naudas plūsmas pārskats sagatavots, pamatdarbības naudas plūsmu nosakot pēc tiešās (netiešās) metodes.
Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, uzņēmumā lietotās uzskaites un novērtēšanas metodes nav/ir mainītas.
Finanšu pārskata posteņi ir novērtēti atbilstoši šādiem principiem:
1) pieņemot, ka uzņēmums darbosies arī turpmāk;
2) izmantojot tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas iepriekšējā pārskata gadā;
3) novērtēšana veikta ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:
1. pārskatā iekļauta tikai līdz bilances datumam iegūtā peļņa;
2. ņemtas vērā visas paredzamās riska summas un zaudējumi, kas radušies pārskata gadā vai iepriekšējos gados, arī tad, ja tie kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances datumu un gada pārskata sastādīšanas dienu;
3. aprēķinātas un ņemtas vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem.
4. peļņas vai zaudējumu aprēķinā ietverti ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas ir saskaņotas ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos;
4) aktīva un pasīva posteņu sastāvdaļas novērtētas atsevišķi;
5) pārskata gada sākuma bilance saskan ar iepriekšējā gada slēguma bilanci;
6) norādīti visi posteņi, kuri būtiski ietekmē gada pārskata lietotāju novērtējumu vai lēmumu pieņemšanu;
7) uzņēmuma saimnieciskie darījumi iegrāmatoti un atspoguļoti gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.
Pielikums (turpinājums)
2. Ieņēmumu atzīšana un neto apgrozījums
Neto apgrozījums ir gada laikā pārdotās produkcijas un sniegto pakalpojumu vērtības kopsumma, atskaitot piešķirtās atlaides un pievienotās vērtības nodokli. Ieņēmumi no preču pārdošanas Latvijā tiek atzīti, kad pircējs ir preces akceptējis.
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti, kad tie tiek sniegti.
Ieņēmumi no soda un kavējuma naudām tiek atzīti to saņemšanas brīdī.
3. Pamatlīdzekļi
Visi pamatlīdzekļi sākotnēji novērtēti iegādes vērtībā. (ja veic pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, tad jāuzrāda kādas pamatlīdzekļu grupas ir pārvērtētas un kā tiek iegrāmatots pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums un pārvērtēšanas rezerves norakstīšana)
Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtētā vērtībā, atskaitot nolietojumu. Nolietojumu aprēķina pēc lineārās nolietojuma aprēķināšanas metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laika periodā, lai norakstītu pamatlīdzekļu vērību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktās likmes:
% gadā
Ēkas un būves
Tehnoloģiskās iekārtas
Transportlīdzekļi
Datortehnika
Pārējie pamatlīdzekļi
4. Noma ar izpirkumu
Pamatlīdzekļi (var minēt konkrēti kādi), kas iegūti uz finanšu līzinga nosacījumiem, pārņemot ar tiem saistītos riskus un atdevi, ir uzskaitīti tādā vērtība, par kādu tos varētu iegādāties ar tūlītēju samaksu. Līzinga procentu un tiem pielīdzināmi maksājumi tiek iekļauti tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tie radušies.
5. Debitoru parādi
Debitoru parādi bilancē tiek uzrādīti neto vērtībā, no sākotnējās vērtības atskaitot speciālos uzkrājumus šaubīgiem debitoru parādiem. Šaubīgo debitoru parādu apjomu nosaka, veicot katra debitora parāda termiņanalīzi un izmantojot citu atbilstošu informāciju par parāda atgūstamību. Identificētie bezcerīgie debitoru parādi tiek norakstīti pārskata gada zaudējumos, vai, ja tiem iepriekš bija veidots uzkrājums, tad samazinot uzkrājumus. Pielikums (turpinājums)
6. Pētniecības darbu un attīstības izmaksas
Pētniecības darbu izmaksas par __________________________ tiek atzītas kā pārskata perioda izmaksas un uzrādītas peļņas vai zaudējuma aprēķina postenī __________________________ Attīstības izmaksas, kas saistītas ar __________________________ izstrādi un pārbaudi ir uzrādītas bilancē ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu sastāvā postenī __________________________ to paredzamajā atgūstamajā vērtībā un amortizētas pēc lineārās metodes, sākot ar attiecīgā produkta komerciālās ražošanas uzsākšanas brīdi __________________________ laika periodā, kurā sagaidāma atdeve no šī ieguldījuma.
Vadības noteiktais amortizācijas periods __________________________ gadi. Attīstības izmaksas, kas saistītas ar __________________________ ir uzrādītas kā pārskata perioda izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā postenī __________________________.
7. Krājumi
Izejvielu un materiālu un pirkto preču atlikumi ir uzrādīti iegādes pašizmaksā. Gatavā produkcijas atlikumi ir novērtēti ražošanas pašizmaksā, bet produkcijas veidiem, kuru ražošanas pašizmaksa pārsniedz neto pārdošanas vērtību – neto pārdošanas vērtībā, starpību uzrādot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Krājumu atlikumu vērtības aprēķināšanai izmantota vidējās svērtās vērtības metode (FIFO metode). Novecojošo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtības samazinājums ir norakstīts pārskata perioda izmaksās. (ja tas ir noticis)
8. Uzņēmuma ienākuma nodoklis
Pārskata gada uzņēmuma ienākuma nodokļa izmaksas (zaudējumi) ir aprēķinātas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām. Atliktais nodoklis tiek aprēķināts pēc saistību metodes attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finansu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu vajadzībām. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa 15% likme. Pagaidu atšķirības radās izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojumu likmes un nodokļu zaudējumus, kas pārnesami uz nākošajiem taksācijas periodiem. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatā tikai tad, kad ir sagaidāms, ka būs pieejama ar nodokli apliekamā peļņa uz kuru varēs attiecināt atskaitāmās pagaidu starpības, kas veidojušas atliktā nodokļa aktīvu.
9. Uzkrājumi garantijas remonta izmaksām
Uzkrājumi garantijas remonta izmaksām tiek veidoti __________________________ % apmērā no pārskata periodā pārdotās produkcijas ražošanas izmaksām atbilstoši uzņēmuma vēsturiskajai pieredzei par pārdotās produkcijas apjoma pārskata periodā un faktisko garantijas izmaksu nākamajā periodā attiecību.
10. Uzkrātās neizmanto atvaļinājumu izmaksas
Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājuma dienu skaitu.
Pielikums (turpinājums)
11. Ārvalstu valūtu pārvērtēšana latos
Gada pārskatā un grāmatvedībā par naudas vienību un vērtības mēru ir lietota Latvijas Republikas naudas vienība - lats.
Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Līdzekļi un saistības ārvalstu valūtā ir pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa pārskata perioda pēdējā dienā.
(Izdzēsiet to valūtu ar kuru nav bijušas darbības vai ierakstiet savus datus)
Ārvalstu valūtas kursu svārstību rezultātā gūtā peļņa vai zaudējumi ir atspoguļoti attiecīgā pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
12. Nauda un tās ekvivalenti
Naudas plūsmas pārskatā nauda un tās ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar sākotnējo termiņu līdz 90 dienām.
13. Subsīdijas, dotācijas Eiropas Savienības fondu līdzekļi, ziedojumi un dāvinājumi (Jānorāda tikai tie, kuri konkrētajā uzņēmumā pastāv)
Pamatlīdzekļu iegādei saņemtie SAPARD līdzekļi ir uzskaitīti kā nākamo periodu ienākumi, kurus pakāpeniski ietver ieņēmumos par SAPARD līdzekļiem iegādāto pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda laikā.
14. Saistītās puses
Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti Sabiedrības dalībnieki, valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.
SIA ................................
Reģ. Nr. LV 00000000000
.............................................. (juridiskā adrese)
MK noteikumi 585:
39. Ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, uzņēmuma vadītājs nosaka vispārīgos grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumus un grāmatvedības datu aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības uzņēmumā, kā arī nodrošina minēto noteikumu un prasību ievērošanas kontroli.
41. Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā dokumentē, novērtē un uzskaita uzņēmuma saimnieciskos darījumus, mantu un saistības, veic inventarizāciju, sniedz pārskatus par skaidrās un bezskaidrās naudas avansu, kā arī izejvielu un citu krājumu izlietojumu, organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus. Grāmatvedības organizācijas dokuments ir arī uzņēmuma grāmatvedības kontu plāns, šī plāna, kā arī kodu un simbolu lietošanas noteikumi, ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozāmo līdzekļu, saistību un pašu kapitāla instrumentu klasifikācijas kritēriji, grāmatvedības politikas, grāmatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabāšanas noteikumi un gada pārskata, kā arī citu grāmatvedības pārskatu sagatavošanas noteikumi.
Izstrādāta .............gada ..................
Vispārējā iepazīšanās ar uzņēmumu
1. Ziņas par uzņēmumu.
Sabiedrība ar ierobežoto atbildību ``ABC`` ir juridiska persona, kas organizē savu saimniecisko darbību, pamatojoties uz LR likumu ``Par uzņēmējdarbību`` un uzņēmuma Statutiem (pielikums Nr.1.) Uzņēmums ir dibināts un reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā 1999.gada 20.septembrī ar Nr.00000000000 pēc adreses Saules iela 41, Rīgā (pielikums Nr.2.).
Kā PVN maksātājs uzņēmums reģistrēts 2000.gada 4.oktobrī ar kodu Nr. LV4000000000 (pielikums Nr.3.).
Uzņēmuma komecdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežoto atbildību.
(Sabiedrība ar ierobežoto atbildību ir uzņēmējdarbības forma ar juridiskās personas tiesībām, kuras pamatkapitālu veido dalībnīku (īpašnieku) apvienotais (ieguldītājs) kapitāls.
Sabiedrība ar ierobežoto atbildību ir uzņēmējdarbības veids, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu nominālvērtību kopsummas.
Sabiedrība ar ierobežoto atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts.
Sabiedrība uzskatāma nodibināta un iegūst juridiskās personas statusu kopš dienas, kad tā ierakstīta LR Uzņēmumu reģistrā.
Sabiedrības dalībnieks ir persona, kam sabiedrībā pieder viena vai vairākas daļas.)
Sabiedrības pamatkapitāls ir LVL 2000, kurš sadalīts 200 vienādās daļās, katras daļas nominālvērtība ir LVL 10.
Sabiedrības direktors ir ...........................
SIA ``A B C` ir izstrādāti un 2003.gada 1.septembrī apstiprināti ``Ieksējās kārtības noteikumi``, ar kuriem uzņēmuma direktors vai viņa pilnvarota persona iepazistina darbiniekus un praktikantus, pieņemot viņus darbā (pielikums Nr.4.). Visu uzņēmuma darbinieku pienākums ir ievērot iekšējās kārtības noteikumus.
2. Iepazīšanās ar uzņēmuma saimnieciskās darbības galvenajiem virzieniem.
SIA ``A B C`` veic savu saimniecisko darbību telpās, kuras īrē no Rīgas 100. arodvidusskolas.
Uzņēmumam pieder:
• darbnīca;
• ofiss.
SIA ``A B C`` darbības veidi ir:
• mazumtirdzniecība ar rezerves daļām;
• A/M remonts;
• riepu remonts;
SIA ``A B C`` sniedz savus pakalpojumus visā Latvijā. Uzņēmums remontē riepas visiem Latvijas autobusu parkiem, t.sk. Nordeka AS, Daugavpils autobusu parkam, Jelgavas autobusu parkam, Aizkraukles autobusu parkam un c., kā arī daudzām valsts iestādēm, privātuzņēmumiem, zemnieku saimniecībām un privātpersonām.
SIA ``A B C`` sniedz savus pakalpojumus arī ārpus Latvijas, tas ir:
• Lietuvā;
• Igaunijā.
SIA ``A B C`` sadarbojas ar vislielākajām firmām Eiropā kardānu un to komponentu ražošanā, t.sk.:
• Vācijas firma ``GKN Service International Gmb h``;
• Zviedru firma ``Svenska Uni Cardan``;
• Polijas firma ``Cardan Polska Špolka o.o.o.``
• Nīderlandes firma ``Bakkeren Niderland``,
no kuram eksportē rezerves daļas kardānu ražošanai un remontam.
3. Iepazīšanās ar nodarbināto uzdevumiem, pienākumiem.
SIA ``A B C`` struktūra.
4. Darbinieku saraksts pa nozarem.
Administrācija:
1. Direktors ..........., pers.kods ................, strādā no .........................;
2. Galvenā grāmatvede ................, pers.kods ................., strādā no ..........................
Kardānu darbnīca:
1. Darbnīcas vadītājs – inženieris .............., pers.kods ..................., strādā no .................;
2. Riepu remonta meistars ....................., pers.kods ......................, strādā no ......................;
3. meistars ..................., pers.kods ................., strādā no .......................;
4. Virpotājs ...................., pers.kods ......................, strādā no ..................;
5. Virpotājs ...................., pers.kods ......................, strādā no .....................
Riepu darbnīca:
1. Darbnīcas vadītājs – meistars ..............., pers.kods .................., strādā no .....................;
2. Atslēdznieks ...................., pers.kods ...................., strāda no .....................
5. Darbinieku pienākumi.
Katram darbiniekam uzņēmumā ir izstrādāti savi darba pienākumi, ar kuriem iepazistina pieņemot darbā.
Galvenās grāmatvedes pienākumi
• Nodrošināt finansu un vadības grāmatvedības kārtošanu atbilstoši LR Likumdošanas prasībām un uzņēmuma izstrādātājai grāmatvedības organizācijas metodikai, kura apstiprināta 2005.gada 1.martā;
• Kārtot:
1. uzskaites reģistrus atbilstoši likuma normām;
2. Sagatavot atskaites;
• Ievērot darba kārtību, laikā un precīzi izpildīt vadības rīkojumus, ja tie nav pretrunā ar LR likumdošanas normām;
• Sagatavot dažādas atskates un pārskatus pēc vadības pieprasījuma.
Kasiera – pārdevēja (operatora) darbinieka pienākumi ir nodrošināt:
• Darbu ar klientiem un skaidrā naudas saņemšanu un reģistrēšanu kases sistēmā – kases aparātā, ievērojot LR MK noteikumus par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanu elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kas nosaka ka kasieris – operators ir persona, kuru pilnvaro uzņēmuma vadība un kura ir izgājusi speciālu apmacību darbam ar kases aparātu un saņēmusi srvisa dienesta izsniegto kasiera – operatora apliecību;
• Katru dienu veikt naudas inkasāciju, nodot to uzņēmuma kasē, vienlaicīgi ar inkasācijas čeku, kases pievienojams kases ieņēmuma orderim;
• Nodrošināt EKA žurnāla aizpildišanas savlaicīgumu un pareizību, ievērojot VID rīkojuma ``Par elektroniskā kases aparāta žurnālu un aktu`` prasības;
• Katru mēnesi sastādīt un iesniegt grāmatvedībā pārskatu par gūtajiem ienākumiem;
• Nodrošināt preču saņemšanu un izsniegšanu atbilstoši LR likumdošanas prasībām;
• Nodrošināt stingrās uzskaites preču pavadzīmes – rēķinu pareizu aizpildīšanu, izsniegšanu un uzglabāšanu atbilstoši spēkā esošiem normatīviem aktiem un likumiem.
Remonta pakalpojumu (servisa) materiāli atbildīgās personas pienākumi ir:
• Sniegt pircējiem un pasūtītājiem transportlīdzekļu remonta un servisa pakalpojumus;
• Par izpildītiem darbiem sastādīt darbu izpildes aktus un nodot tos grāmatvedībā ne vēlāk kā atskaites mēnesim sekojošā mēneša otrajā darba dienā;
• Samaksu par pakalpojumiem aprēķināt uz speciālas veidlapas un nodod veikala Jaunceltnes 21 kasierim pārdevējam, kas izdarīs sniegto pakalpojumu samaksas ieturēšanu no klienta, izsniedzot tam EKA čeku, nepieciešamības gadījumā atšifrējot pakalpojumu veidus uz stingrās uzskaites darījumu kvītīm, vai izrakstot stingrās uzskaites preču pavadzīmes – rēķinu;
• Vadīt un kontrolēt uz laiku vai noteiktu darbu izpildes veikšanai pieņemto darbinieku darbu, sastādīt un nodot grāmatvedībai darbinieku darba laika tabeles, ne vēlāk kā atskaites mēnesim sekojošā mēneša otrajā darba dienā;
• Nodrošināt darba drošības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu veikala un noliktavas telpās, iepazīstināt ar tiem pieņemtos darbiniekus.
Grāmatvedība
1.Grāmatvedības galvenais uzdevums:
Nodrošināt vadībai informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai un finansu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli.
Finanšu grāmatvedība – tās galvenais uzdevums ir sniegt finanšu informāciju ārējiem lietotājiem tas ir, bankām, saviem klientiem, valstij, piegādātājiem, strādniekiem, arī konkurentiem, akcionāriem. Tā ataino uzņēmuma darbību pagātnē.
Vadības grāmatvedība – tās mērķis ir palīdzēt uzņēmuma administrācijai vadīt savu uzņēmumu, tādēļ tā veic 4 uzdevumus:
1. Uzglabā iepriekšējo gadu datus;
2. Cenšas atrisināt dažādas uzņēmuma radušās problēmas;
3. Kontrolē;
4. Plano.
2.Grāmatvedības pamatprasības:
• Informācijai jābūt lietišķai, skaidrai, pārskatāmai;
• Jāreģistrē visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi;
• Ierakstiem jābūt apliecinātiem ar attaisnojuma dokumentiem;
• Informācijai jābūt savlaicīgai, nozīmīgai, patiesai, salīdzināmai, saprotamai, pilnīgai;
• Informācija jāsaglabā normatīvajos aktos noteiktajā laikā un kārtībā.
Grāmatvedības uzskaiti uzņēmumā veic grāmatvede, pamatojoties uz :
• Likumu ``Par grāmatvedību``;
• Likumu par gada pārskatiem``;
• MK Noteikumiem 585 ``Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju``;
• MK Noteikumiem 584 ``Kases operāciju uzskaites noteikumi`` un citiem normatīviem aktiem, likumiem un noteikumiem.
Grāmatvedību uzņēmumā karto ar grāmatvedības programmas Tildes Jumis palīdzību.
Uzņēmuma īpašuma un saimniecisko darbību grāmatvedībā kārto divkāršā ieraksta sistēmā.
Grāmatvedības uzskaiti kārto saskaņā ar uzņēmuma kontu plānu, kas izstrādāts pamatojoties uz vienoto grāmatvedības kontu plānu, apstiprināts LR Finansu Ministrijā 1993. gada 13.maijā pavēle Nr.63 un ievērojot likumā “Par uzņēmuma gada pārskatiem” noteikto bilances shēmu.
Grāmatvedības reģistru kārtošanā tiek ievērotas likuma ``Par grāmatvedību`` prasības: nodrošina datu attēlu trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, tā izrakstu (likuma ``Par grāmatvedību`` 7.pants).
Grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu (likums ``Par grāmatvedību`` 7.pants). Attaisnojuma dokumentam ir obligāti šādi rekvizīti:
Uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs,
Dokumenta nosaukums, numurs un datums,
Saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums,
Par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti,
Saimnieciskā darījuma mērītāji,
Saimnieciska darījuma dalībnieki,
Citi papildus rekvizīti (dokumenta numurs, zīmogs), kurus nosaka attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.
Attaisnojuma dokumentam var būt ārēja vai iekšēja izcelsme, tas var būt sagatavots rakstiski vienā vai vairākos eksemplāros vai elektroniski. Attaisnojuma dokumentu sagatavo tā, lai visā tā glabāšanas laikā nezustu tajā ietvertā informācija un tiktu nodrošināts tā juridiskais spēks, kā arī iespēja izgatavot šī dokumenta kopiju. Attaisnojuma dokumentu nedrīkst sagatavot, ierakstiem izmantojot zīmuli vai tos izdarot citādā tehniski viegli pārlabojamā vai fiziski nenoturīgā veidā. Ja attaisnojuma dokumentu sagatavo un glabā elektroniski, jānodrošina iespēja, ja nepieciešams, izsniegt šā dokumenta kopiju, norakstu vai izrakstu papīra formā.
Par attaisnojuma dokumentu, grāmatvedības reģistru, grāmatvedības organizācijas dokumentu, grāmatvedības un citas informācijas saglabāšanu un aizsargāšanu pret iznīcināšanu vai nozaudēšanu ir atbildīgs vadītājs (MK 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 ``Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju`` 35.punkts).
Ja attaisnojuma dokuments ir ārvalstu valūtā, tajā norādītās summas, pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā darījuma dienas kursa. Par ārvalstu valūtas veiktā darījuma dienu tiek uzskaitīts:
- grāmatojot prasības personālam – avansa atskaites iesniegšanas datums, uz kuru tiek pieņemti visi norēķinu personu izdarītie izdevumi (komandējuma nauda, citi izdevumi);
- kases operācijām – kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijas datums;
- bankas operācijām – Valsts kases, kredītiestādes izraksts par izdarīto operāciju;
- mantiskiem darījumiem- preces, pakalpojuma vai mantas saņemšanas datums.
Finansu pārskati, grāmatvedības reģistri, attaisnojošie dokumenti un grāmatvedību reglamentējošie dokumenti uzglabājami sistemātiski sakārtoti visā paredzētajā grāmatvedības informācijas glabāšanas laikā. Glabāšanas laiks ir:
• galvenā grāmata un tās pielikumi 10 gadi,
• grāmatvedības organizācijas dokumenti, inventāra saraksti un grāmatvedības reģistri 10 gadi,
• attaisnojuma dokumenti par darbinieku mēneša algu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem 75 gadi,
• pārējie attaisnojuma dokumenti 5 gadi.
Attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri un citi grāmatvedības dokumenti līdz to novietošanai uzņēmuma arhīvā glabājas grāmatvedībā atbildīgo personu pārziņā. Papīra dokumenta veidā sagatavotos kārtējā mēneša attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu grāmatvedības reģistru, komplektē ieraksta numura secībā un iesietus vai cauršūtus mapēs uzglabā šim nolūkam paredzētās glabāšanas vietās.
Uzņēmuma grāmatvedībā un arhīvā esošos grāmatvedības dokumentus fiziskās un juridiskās personas drīkst izmantot tikai ar vadītāja atļauju.
Ja uzņēmumu likvidē vai reorganizē, pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju uzņēmuma arhīva turpmāko uzglabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija. Minētā komisija dokumentus sakārto un nodod turpmākai glabāšanai valsts arhīvā vai reorganizācijā izveidotā uzņēmuma arhīvā.
3. Uzņēmumā izmantojamās grāmatvedības programmas Tildes Jumis īss apraksts.
Programma Tildes Jumis ir pilna grāmatvedības un preču uzskaites un analīzes sistēma, kas nodrošina vispusīgu uzņēmuma datu apstrādi. Sistēmas Tildes Jumis sniegtās iespējas ļauj to izmantot uzņēmumos ar ļoti dažādiem darbības virzieniem. Par savas grāmatvedības sistēmu to ir izvēlējušies visdažādāko profilu un lielumu uzņēmumi, kuros uzskaites operācijas veic gan viens grāmatvedis, gan veselas grāmatvedības nodaļas.
Progrāmmas Tildes Jumis pamatfunkcijas:
• Noliktavas uzskaite;
• Pamatlīdzekļu uzskaite;
• Finanšu dokumentu uzskaite un apstrāde (kase, banka, avansu norēķini un c.);
• Nodokļu atskaites;
• Darbinieku uzskaite;
• Algas;
• Kontu plāns;
• Virsgrāmata, balance, P vai Z aprēķins, Naudas plūsma;
• Gan noliktavas, gan finansu blokos lietotāji paši var brīvi veidot atskaites, lai tās atbilstu viņu uzņēmuma specifikai
Tildes Jumis nodrošina pilnvērtīgu grāmatvedības uzskaiti un datu analīzi. Uzņēmuma kontu plānu ir iespējams elastīgi piemērot sava uzņēmuma specifikai. Ar sistēmu Tildes Jumis var veidot, mainīt un uzņēmuma vajadzībām pielāgot dažādas atskaites, kas palīdz novērtēt uzņēmuma stāvokli un pieņemt lēmumus.
Papildus tam sistēmā Tildes Jumis ir sagatavotas arī oficiālo atskaišu formas, kas atbilst Latvijas likumdošanas prasībām. Atskaišu un pārskatu atbilstību likumdošanai nodrošina regulārie un ērti ieviešamie programmas papildinājumi.
Grāmatvedības sistēmas Tildes Jumis izstrāde notiek kopš 1994.gada. Šajā laikā ir izlaistas vairākas jaunas sistēmas versijas, kas kalpojuši kā uzlabojumi iepriekšējām versijām.
No 2003.gada programma Tildes Jumis tika uzlabota. Ir izlabotas visas sistēmas sadaļas, sākot ar vizuālo izskatu un beidzot ar datu failu apstrādi.
4. Uzņēmuma dokumentācija
Ar dokumentāciju jāsaprot noteikums, ka jebkurai grāmatvedībā atspoguļojamai operācijai ir jābūt apstiprinātai ar attiecīgu dokumentu un ka nevar būt ieraksts grāmatvedības reģistros bez apstiprinājuma dokumenta.
Pēc dokumentu sastādīšanas vietas dokumentus iedala ārējos un iekšējos dokumentos.
Ārējie dokumenti ir tie, kurus sagatavo citi uzņēmumi vai kurus iesniedz citiem uzņēmumiem
Iekšējos dokumentus sagatavo pats uzņēmums par operācijām, kurām nav ārējo dokumentu.
Visi ārēji un iekšējie dokumenti, pēc to sagatavošanas, tiek isniegti grāmatvedībā tālākai apstrādei.
Sastādot grāmatvedības pirmatnējos uzskaites dokumentus izmanto pieejamās tipveida veidlapas, kā arī pašu izveidotās, kas piemērotas uzņēmuma darbības veidu specifikai.
Dokumentu apstrāde uzņēmumā notiek pēc šādas shēmas:
Tirdzniecības dokumentu apstrāde
un pārskatu sagatavošana SIA ``A B C``
Dokumenta nosaukums Kas sastāda, paraksta Nodošanas termiņš grāmatvedībā
Tirdzniecības vieta-veikals
Preču saņemšanas un realizācijas pārskats Materiāli atbildīgā persona Par pagājušo mēnesi – nākamā mēneša otrajā darba dienā
EKA un veikala apgrozījumu pārskats Materiāli atbildīgā persona Par pagājušo mēnesi – nākamā mēneša otrajā darba dienā
Darbinieku darba laika izmantošanas tabele Materiāli atbildīgā persona Par pagājušo mēnesi – nākamā mēneša pirmajā darba dienā
Naudas līdzekļu inkasācija un kases orderis Kasieris - pārdevējs Katru dienu - nākamajā darba dienā
Preču pavadzīmes – rēķini par saņemtājām precēm Kasieris - pārdevējs Katru dienu – nākamajā darba dienā
Preču pavadzīmes- rēķini par realizētajām precēm Materiāli atbildīgā persona Katru dienu – nākamajā darba dienā
Par izsniegtām precēm uzņēmuma vajadzībām un servisa pakalpojumiem Materiāli atbildīgā persona Par pagājušo mēnesi – nākamā mēneša otrajā darba dienā
Pakalpojumu sniegšanas uzskaites
pirmatnējie dokumenti SIA ``A B C``
Materiālu un izejvielu saņemšanas un izlietošanas pārskats Materiāli atbildīgā persona Par pagājušo mēnesi – nākamā mēneša otrajā darba dienā
Izpildīto darbu un sniegto pakalpojumu pārskats Materiāli atbildīgā persona Par pagājušo mēnesi – nākamā mēneša otrajā darba dienā
Darba laika izmantošanas tabele Materiāli atbildīgā persona Par pagājušo mēnesi – nākamā mēneša pirmajā darba dienā
Ceļazīmes vai maršruta lapas par autotransporta izmantošanu un degvielas patēriņu Autovadītāji Nākamajā darba dienā pēc 15. un 31.(30) datuma
Pārvaldes
pirmatnējie uzskaites dokumenti SIA ``A B C``
Darba laika izmantošanas tabele uz darbu izpildes laiku pieņemtiem darbiniekiem Lietvedis vai cita ar rīkojumu nozīmēta persona Nākamā mēneša pirmajā darba dienā
Kases (naudas kustības) avansiem Kasieris - grāmatvedis Katras darba dienas beigās
Norēķini par saņemtajiem avansiem Avansa saņēmējs Katras nedēļas beigās pēc avansa izlietošanas, bet ne vēlāk kā mēneša pēdējā dienā
Pamatlīdzekļu pieņemšanas un nodošanas dokumenti Tehniskais personāls Otrajā darba dienā pēc dokumentu sastādīšanas
Visi grāmatvedībā uzkrājamie dati jāreģistrē nopteikta veida reģistros. Tie var būt ļoti dažādi pēc sava ārējā veida – grāmatas, kartītes, īpašas vaļējas lapas, bet mehanizētajā uzskaitē tagad šie reģistri tabulu veidā glabājas datoru atmiņā. Dažāds var būt arī atsevišķu regīstru iekārtojums – aiļu skaits un izvietojums. Tomēr jebkurā gadījumā grāmatvedībā visa informācija ir jāreģistrē divējādi: vispirms operāciju notikšanas laika ziņā, t.i., hronoloģiski, sagrupējot ierakstus pa kontiem, t.i., sistēmatiski.
5. Grāmatvedības dokumentu apstrāde
un pārskatu iesniegšana SIA ``A B C``
N.p.k Pēc pirmdokumentiem Pārskati Termiņi
1. Izrakstītiem rēķiniem un norēķinu dokumentiem Debitoru uzskaites žurnāls Katru mēnesi 10 dienas pēc mēneša beigām
2. Saņemtie rēķiniem un norēķinu dokumentiem Kreditoru uzskaites žurnāls Katru mēnesi 10 dienas pēc mēneša beigām
3. Debitoru, kreditoru un saimniecisko norēķinu dokumentiem PVN deklarācija un tās pielikumi Katru mēnesi līdz nākamā mēneša 15 datumam
4. Preču pavadzīmes rēķini Atskaite par izlietotām preču pavadzīmēm Katru ceturksni līdz nākošā mēneša 15 datumam
5. Algas norēķinu dokumenti:
- darba laika tabeles
- darba līgumi
- aprēķinātās algas
- darba nespējas lapas
- rīkojumi
- ārējie un iekšējie dokumenti par ieturējumiem no darba algām
- informācijas no algas nodokļu grāmatiņām un kartēm
Algas aprēķinu tabulas
Algas kontu apgrozījuma pārskaiti
Darbinieku personīgie konti – katram darbiniekam
Sociālā nodokļa maksātāja kartītes katram darbiniekam
Darba ņēmēju kustības pārskats Katru mēnesi līdz atskaites mēnesim sekojošā mēneša 5 datumam
4. Uzņēmuma dokumentācija
Ar dokumentāciju jāsaprot noteikums, ka jebkurai grāmatvedībā atspoguļojamai operācijai ir jābūt apstiprinātai ar attiecīgu dokumentu un ka nevar būt ieraksts grāmatvedības reģistros bez apstiprinājuma dokumenta.
Pēc dokumentu sastādīšanas vietas dokumentus iedala ārējos un iekšējos dokumentos.
Ārējie dokumenti ir tie, kurus sagatavo citi uzņēmumi vai kurus iesniedz citiem uzņēmumiem
Iekšējos dokumentus sagatavo pats uzņēmums par operācijām, kurām nav ārējo dokumentu.
Visi ārēji un iekšējie dokumenti, pēc to sagatavošanas, tiek isniegti grāmatvedībā tālākai apstrādei.
Sastādot grāmatvedības pirmatnējos uzskaites dokumentus izmanto pieejamās tipveida veidlapas, kā arī pašu izveidotās, kas piemērotas uzņēmuma darbības veidu specifikai.
Dokumentu apstrāde uzņēmumā notiek pēc šādas shēmas:
Tirdzniecības dokumentu apstrāde
un pārskatu sagatavošana SIA ``A B C``
Dokumenta nosaukums Kas sastāda, paraksta Nodošanas termiņš grāmatvedībā
Tirdzniecības vieta-veikals
Preču saņemšanas un realizācijas pārskats Materiāli atbildīgā persona Par pagājušo mēnesi – nākamā mēneša otrajā darba dienā
EKA un veikala apgrozījumu pārskats Materiāli atbildīgā persona Par pagājušo mēnesi – nākamā mēneša otrajā darba dienā
Darbinieku darba laika izmantošanas tabele Materiāli atbildīgā persona Par pagājušo mēnesi – nākamā mēneša pirmajā darba dienā
Naudas līdzekļu inkasācija un kases orderis Kasieris - pārdevējs Katru dienu - nākamajā darba dienā
Preču pavadzīmes – rēķini par saņemtājām precēm Kasieris - pārdevējs Katru dienu – nākamajā darba dienā
Preču pavadzīmes- rēķini par realizētajām precēm Materiāli atbildīgā persona Katru dienu – nākamajā darba dienā
Par izsniegtām precēm uzņēmuma vajadzībām un servisa pakalpojumiem Materiāli atbildīgā persona Par pagājušo mēnesi – nākamā mēneša otrajā darba dienā
Pakalpojumu sniegšanas uzskaites
pirmatnējie dokumenti SIA ``A B C``
Materiālu un izejvielu saņemšanas un izlietošanas pārskats Materiāli atbildīgā persona Par pagājušo mēnesi – nākamā mēneša otrajā darba dienā
Izpildīto darbu un sniegto pakalpojumu pārskats Materiāli atbildīgā persona Par pagājušo mēnesi – nākamā mēneša otrajā darba dienā
Darba laika izmantošanas tabele Materiāli atbildīgā persona Par pagājušo mēnesi – nākamā mēneša pirmajā darba dienā
Ceļazīmes vai maršruta lapas par autotransporta izmantošanu un degvielas patēriņu Autovadītāji Nākamajā darba dienā pēc 15. un 31.(30) datuma
Pārvaldes
pirmatnējie uzskaites dokumenti SIA ``A B C``
Darba laika izmantošanas tabele uz darbu izpildes laiku pieņemtiem darbiniekiem Lietvedis vai cita ar rīkojumu nozīmēta persona Nākamā mēneša pirmajā darba dienā
Kases (naudas kustības) avansiem Kasieris - grāmatvedis Katras darba dienas beigās
Norēķini par saņemtajiem avansiem Avansa saņēmējs Katras nedēļas beigās pēc avansa izlietošanas, bet ne vēlāk kā mēneša pēdējā dienā
Pamatlīdzekļu pieņemšanas un nodošanas dokumenti Tehniskais personāls Otrajā darba dienā pēc dokumentu sastādīšanas
Visi grāmatvedībā uzkrājamie dati jāreģistrē nopteikta veida reģistros. Tie var būt ļoti dažādi pēc sava ārējā veida – grāmatas, kartītes, īpašas vaļējas lapas, bet mehanizētajā uzskaitē tagad šie reģistri tabulu veidā glabājas datoru atmiņā. Dažāds var būt arī atsevišķu regīstru iekārtojums – aiļu skaits un izvietojums. Tomēr jebkurā gadījumā grāmatvedībā visa informācija ir jāreģistrē divējādi: vispirms operāciju notikšanas laika ziņā, t.i., hronoloģiski, sagrupējot ierakstus pa kontiem, t.i., sistēmatiski.
5. Grāmatvedības dokumentu apstrāde
un pārskatu iesniegšana SIA ``A B C``
N.p.k Pēc pirmdokumentiem Pārskati Termiņi
1. Izrakstītiem rēķiniem un norēķinu dokumentiem Debitoru uzskaites žurnāls Katru mēnesi 10 dienas pēc mēneša beigām
2. Saņemtie rēķiniem un norēķinu dokumentiem Kreditoru uzskaites žurnāls Katru mēnesi 10 dienas pēc mēneša beigām
3. Debitoru, kreditoru un saimniecisko norēķinu dokumentiem PVN deklarācija un tās pielikumi Katru mēnesi līdz nākamā mēneša 15 datumam
4. Preču pavadzīmes rēķini Atskaite par izlietotām preču pavadzīmēm Katru ceturksni līdz nākošā mēneša 15 datumam
5. Algas norēķinu dokumenti:
- darba laika tabeles
- darba līgumi
- aprēķinātās algas
- darba nespējas lapas
- rīkojumi
- ārējie un iekšējie dokumenti par ieturējumiem no darba algām
- informācijas no algas nodokļu grāmatiņām un kartēm
Algas aprēķinu tabulas
Algas kontu apgrozījuma pārskaiti
Darbinieku personīgie konti – katram darbiniekam
Sociālā nodokļa maksātāja kartītes katram darbiniekam
Darba ņēmēju kustības pārskats Katru mēnesi līdz atskaites mēnesim sekojošā mēneša 5 datumam
6. 5.r. uzrādītie dokumenti Algu izmaksu saraksti un izdevumu orderi Katru mēnesi 25 datumā, darbiniekus atbrīvojot pēc vajadzības
7. 5.r. uzrādītie dokumenti Sociālā maksājuma un IIN atskaite Katru mēnesi algu izmaksas datumā, bet ne vēlāk kā līdz 25 datumam
8. 5.r. uzrādītie dokumenti Paziņojumi par algas nodokli katram darbiniekam Atbrīvošanas gadījumā līdz nākamā mēneša 5.datumam vai katru gadu līdz 01.02.
9. 5.r. uzrādītie dokumenti Pārskats par darbiniekiem Pie gada pārskata
10. Skaidrās naudas darījumu dokumenti Kases apgrozījumu pārskats Katru mēnesi 5 dienas pēc dokumentu saņemšanas
11. 10.r. uzrādītie dokumenti Kases grāmata Katru dienu
12. 10.r. uzrādītie dokumenti Skaidrās naudas darījumu deklarācija Katru mēnesi pēc vajadzības
13. Bezskaidras naudas norēķinu dokumenti Tekošo rēķinu analītiskais pārskats pa kontiem un pa valūtām Katru mēnesi piecas dienas pēc mēneša beigām
14. Rīkojumi par pamatlīdzekļu iegādi un iegādes dokumenti Pamatlīdzekļu kartītes un to reģistrs
Pamatlīdzekļu nolietojuma saraksta
Pamatlīdzekļu vidējās vērtības aprēķins un īpašuma nodokļa atskaites
Pamatlīdzekļu nodokļu uzskaites tabula Pēc vajadzības pie pamatlīdzekļu iegādes
14. Rīkojumi par pamatlīdzekļu iegādi un iegādes dokumenti Pamatlīdzekļu kartītes un to reģistrs
Pamatlīdzekļu nolietojuma saraksta
Pamatlīdzekļu vidējās vērtības aprēķins un īpašuma nodokļa atskaites
Pamatlīdzekļu nodokļu uzskaites tabula Pēc vajadzības pie pamatlīdzekļu iegādes
Pie gada pārskata, vai pēc vajadzības
Katru gadu līdz 01.02.
Pie gada pārskata
15. Avansieru atskaites ar pirmdokumentiem Avansu norēķinu pārskats par katru personu Katru mēnesi līdz nākamā mēneša 5 datumam
16. Visi augstākminētie dokumenti Uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātu pārskats, mēnešu, ceturkšņu un gada pārskats Pēc pieprasījuma gada laikā, gada pārskats ne vēlāk kā līdz 30.aprīlim
Pēc tam, kad uzņēmuma pirmatnēji dokumenti ir apstrādāti (sistematizēti un reģistrēti) tos uzglabā, sakaņa ar uzņēmuma direktora apstiprināto litu nomenklāturu:
7. Saimniecisko darījumu iegrāmatošana un grāmatvedības reģistru kārtošana
Grāmatvedības reģistrus kārto latviešu valodā. Grāmatvedības uzskaitē un pārskatos par naudas vienību lieto Latvijas Republikas naudas vienību – latu (likums ’’Par grāmatvedību’’ 5. un 6. panti).
Visi saimnieciskie darījumi tiek dokumentēti, novērtēti naudas izteiksmē un iegrāmatoti grāmatvedības reģistros. Grāmatvedības reģistrus iedala hronoloģiskajos un sistemātiskajos reģistros. Šajos reģistros attiecīgi hronoloģiskā secībā (hronoloģiskais ieraksts) vai pēc ekonomiskā satura (sistemātiskais ieraksts) izdara ierakstus par katru saimniecisko darījumu.
Saimniecisko darījumu iegrāmatošana veicama darījuma dienā vai iespējami drīzāk pēc tās, bet ne vēlāk kā 15 dienas pēc tā mēneša beigām, kad saimnieciskais darījums ir noticis.
Ierakstiem grāmatvedības reģistros izmanto tikai tos dokumentus, kas atbilst attaisnojuma dokumentu noteiktajām prasībām. Norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (iegrāmatojums), izdara rakstiski uz attaisnojuma dokumenta un atbilstoši šim iegrāmatojumam izdara ierakstus attiecīgajos kontos.
Lai novērstu iespēju izdarīt atkārtotu ierakstu, pēc attaisnojuma dokumenta ierakstīšanas attiecīgajā grāmatvedības reģistrā dokumentā norāda ieraksta kārtas numuru.
Ieraksti grāmatvedības reģistros tiek izdarīti pēc divkāršās ierakstu metodes. Pēc šīs metodes viens un tas pats saimnieciskais darījums par vienu un to pašu summu tiek ierakstīts vismaz divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to korespondējošā konta kredītā, ievērojot apstiprināto kontu plānu un saimnieciskā darījuma būtībai atbilstošu kontu korespondenci.
Grāmatvedības kontos tiek atspoguļotas uzņēmuma līdzekļu un saistību izmaiņas noteiktā laika posmā. Kontu detalizācijas pakāpe tiek noteikta iestādes vadītāja apstiprinātajā kontu plānā. Katrā kontā apvienoti pēc sava ekonomiskā satura vienveidīgi līdzekļi, to veidošanas avoti vai saimnieciskie procesi.
Ieraksti attaisnojuma dokumentos un grāmatvedības reģistros izdarāmi skaidri salasāmi un tā, lai nodrošinātu šo ierakstu saglabāšanu tik ilgā laika posmā, kāds glabāšanai noteikts likumā „Par grāmatvedību’’.
Ja tiek laboti attaisnojuma dokumenti vai grāmatvedības reģistri, labojumu izdara ar jaunu ierakstu, kas labo vai atsauc iepriekšējo ierakstu. Grāmatvedības reģistrus var labot, lietojot negatīvus skaitļus (storno).
Ja tiek laboti papīra dokumenta veidā sagatavotie attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistri, katru labojumu atrunā, norādot, kas, kad un kāpēc labojis, kā arī ar parakstu apstiprina tā persona, kura izdarījusi labojumu.
Par attaisnojuma dokumentu labojumam vai izmantot grāmatvedības izziņu, kurā ir informācija par to, kurš grāmatvedības reģistrs vai attaisnojums dokuments ir labojams. Grāmatvedības izziņā norāda labojuma izdarīšanas datumu, iemeslu, personu, kas atļāvusi veikt labojumu, un labojamā (sākotnējā) ieraksta kārtas numuru hronoloģiskajā reģistrā. Uz labojamā (sākotnējā) attaisnojuma dokumenta izdara atzīmi par grāmatvedības izziņas sagatavošanu un norāda tās datumu.
8. Grāmatvedības organizācijas dokumenti
Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību par saimniecisko darījumu mantas un saistību:
dokumentēšanu;
novērtēšanu;
uzskaiti;
inventarizāciju.
Uzņēmumā ir izstrādāti un apstiprināti šādi dokumenti:
1. grāmatvedības kontu plāns,
2. dokumentu apgrozības shēma,
3. nolikums ``Par inventarizācijas kārtību uzņēmumā``,
4. nolikums ``Par ilgtermiņa ieguldījumu uzskaiti un norakstīšanu``,
5. nolikums ``Par uzņēmuma kases operācijām``,
6. nolikums ``Par uzņēmuma bankas operācijām``,
7. nolikums ``Par debitoru uzskaiti``,
8. nolikums ``Par kreditoru uzskaiti``,
9. nolikums ``Par krājumu uzskaiti``
10. nolikums ``Par darba laika un darba samaksas uzskaiti``.
Uzņēmuma saimnieciskie darījumi galvenokārt notiek divos ciklos:
ieņēmumu veidošanas ciklā ir darījumi, kas attiecas uz saimnieciskās darbības ieņēmumu un naudas līdzekļu ieguvi,
preču un pakalpojumu iegādes ciklā ietilpst preču un pakalpojumu pasūtīšana, saņemšana un citu maksājumu, kas nodrošina saimniecisko darbību, veikšana (ieskaitot darba algu uzskaiti un maksājumus)
Apmaksas saņemšanā par sniegtajiem pakalpojumiem ietilpst šādas darbības:
naudas saņemšana kredītiestādē vai kasē,
samaksāto summu salīdzināšana ar iereģistrētajām maksājamo rēķinu (debitoru parādu) summām,
naudas ieņēmumu atspoguļošana grāmatvedībā.
Preču un pakalpojumu ciklā ietilpst:
preču un pakalpojumu iegāde’
maksājumi par saņemtajām precēm un pakalpojumiem,
preču un pakalpojumu saņemšana, pārbaude un pieņemšana- preču un pakalpojumu pieņemšana grāmatvedībā.
Darba samaksas procesā ietilpst:
pastāvīgo datu-darbinieku darba samaksas nosacījumu, ieturējumu veidu noteikšana, nostrādātā darba laika uzskaite,
darba algu, piemaksu, prēmiju u.c. aprēķināšana, ieturējumu summu aprēķināšana.
Darba algu maksājumus izdara, pārskaitot naudu uz darbinieka kontu bankā vai norēķinoties ar darbinieku skaidrā naudā.
Grāmatvedības uzskaite kārtojama, sastādot kopsavilkuma pārskatus par:
kases operācijām,
bankas operācijām,
materiālo vērtību un ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozāmo līdzekļu saņemšanu un norakstīšanu,
aprēķināto darba algu un valsts sociālā apdrošināšanas obligātajām iemaksām,
norēķiniem ar piegādātājiem un citiem kreditoriem,
norēķiniem ar debitoriem,
norēķiniem ar avansieriem.
9. Grāmatvedības cikls
Grāmatvedības cikls ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kuru rezultātā iegūst finanšu pārskatus par attiecīgā saimnieciskā gada periodu (mēnesi, ceturksni, gadu). Budžeta gada pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu. Tajā ir šādi galvenie grāmatvedības darba posmi:
kontu atvēršana,
uzņēmuma saimniecisko darījumu analīze un iegrāmatošana,
kontu atlikumu aprēķināšana,
kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana,
koriģējošo ierakstu iegrāmatošana,
slēguma ierakstu iegrāmatošana,
finanšu pārskatu sagatavošana.
Pārskata gada sākumā uzņēmumā iekārto grāmatvedības reģistrus un atver kontus virsgrāmatā, kā arī ieraksta kontu atlikumus pārskata gada sākumā, pamatojoties uz iepriekšējā pārskata gada slēguma bilances datiem.
Pārskata gada laikā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, izdara ierakstus grāmatvedības reģistros, aprēķina kontu datu kopsummas un ne retāk kā reizi mēnesī ieraksta tās virsgrāmatā.
Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskatu sastāda darba tabulas veidā. Darba tabulas rindās ieraksta kontu nosaukumus vai kodus uzņēmuma grāmatvedības kontu plāna secībā atbilstoši virsgrāmatai, bet ailes iekārto atbilstoši pārskata sagatavošanas nolūkam.
Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskatu aizpilda šādā secībā: ierakstus sāk ar kontu atlikumiem pēc stāvokļa uz pārskata gada pēdējo dienu, ieraksta papildu iegrāmatojumu un precizējuma summas, kā arī kontu slēguma iegrāmatojumu summas un aprēķina jaunos kontu atlikumus. Izmantojot minētos datus, aizpilda ailes, kas paredzētas attiecīgi peļņas vai zaudējumu aprēķinam vai ieņēmumu un izdevumu pārskatam un bilancei, kā arī aprēķina attiecīgi pārskata gada peļņu vai zaudējumus, vai ieņēmumu un izdevumu starpību.
Izmantojot kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata datus, grāmatvedībā veic šādas darbības:
sagatavo grāmatvedības izziņas un izdara koriģējošos ierakstus hronoloģiskajos un sistemātiskajos reģistros (arī virsgrāmatā),
iegrāmato kontu slēguma ierakstus,
sagatavo finanšu pārskatus.
10. Finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi
Finanšu pārskatiem jābūt patiesiem un tiem jāsniedz skaidrs priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli.
Finansu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma, kā arī no vadības ziņojuma.
Katra saimnieciskā gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā gada slēguma bilanci.
Sastādot grāmatvedības pārskatus ir jāievēro šādi grāmatvedības principi:
saskaņotības princips – pārskata gadā tiek izmantotas iepriekšējā gadā lietotās grāmatvedības un novērtēšanas metodes;
uzkrāšanas princips – faktiskie ieņēmumi un izdevumi jānorāda ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku. Neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma, jānorāda ar saimniecisko gadu saistītie ieņēmumi un izdevumi. Bilancē var būt uzkrājumi, saistības, kā arī iz
Bilancē var būt uzkrājumi, saistības, kā arī izdevumi un ieņēmumi, kas attiecas uz nākamo periodu;
piesardzības princips – ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad jau ir iegūti, bet izdevumi jāreģistrē tad, kad paredzama to iespējamība. Vērā tiek ņemtas visas vērtību samazinošās un nolietojuma summas;
formas pakļaušanas saturam princips – saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finanšu pārskatos ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību nevis tikai juridisko formu;
būtiskuma princips – finanšu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finanšu pārskata lietotāja novērtējumu vai lēmumu pieņemšanu;
izmaksu princips – iegūtie līdzekļi un saņemtie sākotnēji jānorāda atbilstoši to iegādes izmaksām.
APSTIPRINU
Uzņēmuma vadītājs _______________
2005.gada 1.martā
Par inventarizācijas veikšanu un to atbilstību šo noteikumu un LR likumu un normatīvo aktu prasībām atbildīgs uzņēmuma vadītājs.
1.Inventarizācijas komisijas izveidošana.
1.1.Uzņēmuma vadītāja rīkojums, kurā noteikts:
• Komisijas sastāvs (vismaz 3 cilvēki, bez materiāli atbildīgā personām,
• Komisijas priekšsēdētājs,
• Laika periods, kurā strādā komisija.
1.2.Izpildītāju un pārbaudītāju (komisijas locekļu) iepazīstināšana ar rīkojumu par inventarizāciju. Uz pirmā eksemplāra jābūt minēto personu parakstiem.
2.Inventarizācijas izdarīšanas periods.
2.1.Gada inventarizācijas periods:
1 mēnesi pirms vai 1 mēnesi pēc gada pārskata beigām (no 01.decembra līdz 31.janvārim).
3.Inventarizācijai jāaptver:
3.1.Uzņēmumam piederošās vai tā nomājamās ēkas,
3.2.Uzņēmumam piederošie vai tā nomājamie pamatlīdzekļi,
3.3.Uzņēmumam piederošie nemateriālie ieguldījumi,
3.4.Uzņēmuma krājumi (izejvielas, materiāli, preces u.c.),
3.5.Mazvērtīgais inventārs,
3.6.Naudas līdzekļi kasē, bankas kontā,
3.7.Norēķini ar debitoriem un kreditoriem.
4.Rakstiskā veidā noformētās inventarizējamo objektu pārbaudes uzņēmumā gada laikā:
Gada inventarizācija (notiek obligāti saskaņā ar likumiem ``Par grāmatvedību``, ``Par uzņēmumu gada pārskatiem``, LR FM instrukcijai Nr.832 no 06.09.1993 ``Norādījumi par inventarizācijas veikšanu``).
Pēkšņa inventarizācija (ja atklājas izlaupīšana vai neuzticība materiāli atbildīgajai personai).
Plānveida inventarizācija (tiek veikta pēc iepriekš izstrādāta un apstiprināta grafika, pārbaudot materiāli atbildīgās personas un materiālo vērtību saglabāšanu).
Vienlaidu inventarizācija (tiek inventarizētas visas uzņēmumam piederošās vērtības).
Daļējā inventarizācija (kaut kādu līdzekļu un avotu veida vai grupas inventarizācija).
5.Pašas inventarizācijas veikšana.
Salīdzināšana ar uzskaites (grāmatvedības) datiem.
Fakta pārbaude par uzskaites objekta esamību.
Objektu pārskaitīšana.
Esamības fakta fiksēšana inventarizācijas aktā.
Inventarizācija veicama materiāli atbildīgās personas klātbūtnē, dodot iespēju piedalīties uzņēmuma zvērinātiem revidentiem vai viņu pilnvarotājam personām.
Līdz inventarizācijas sākumam jābūt pabeigtai visu attaisnojoša dokumentu apstrādei par vērtību saņemšanu un nodošanu, izdarītiem attiecīgiem ierakstiem analītiskās uzskaites dokumentos un aprēķinātiem atlikumiem.
Personas, kas atbildīgas par materiālo vērtību saglabāšanu, ar savu parakstu apliecina, ka līdz inventarizācijas uzsākšanai visu vērtības saņemšanas un izsniegšanas dokumenti iereģistrēti un nodoti grāmatvedībā.
6.Inventarizācijas dokumentu noformēšana.
6.1. Inventarizācijas akts, ko apstiprina uzņēmuma vadītājs.
6.2. Inventarizācijas apraksts (nosaukums, mērvienības, summa vai cenas, daudzums).
6.3. Katras akta lappuses numerācija, un galīgā summa par katru lappusi, un kopējie summārie inventarizācijas rezultāti.
6.4. Materiāli atbildīgās personas paraksts, ka visi dokumenti pirms inventarizācijas uzsākšanas ir ierakstīti uzskaites reģistros un nodoti grāmatvedībā.
6.5. Ja inventarizācijas sarakstos labo, labojumiem jābūt skaidriem un jānodrošina sākotnējā satura redzamība. Labojumus apstiprina visi komisijas locekļi.
7. Inventarizācijas rezultātu salīdzināšana ar grāmatvedības dokumentiem (analītiskās uzskaites reģistriem, virsgrāmatu, bilanci).
8. Uzņēmuma vadītājs organizē kontrolpārbaudes par inventarizācijas veikšanas pareizību, nepieciešamības gadījumos uzdodot izdarīt atkārtotas pilnas vai izlases veida inventarizācijas.
9. Inventarizācijas rezultātu atspoguļošana uzskaites reģistros, termiņu ievērošana (ne vēlāk kā 20 dienu laikā).
II. Inventarizācijas pamatnoteikumi.
2.1. Nemateriālo ieguldījumu inventarizācija – to veic, pārbaudot:
• attiecīgos dokumentus, lai pārliecinātos par uzrādīto summu pamatojumu atsevišķi pa posteņiem;
• vai nemateriālo ieguldījumu iegādes un izveidošanas izmaksu norakstīšana tiek veikta sistemātiski un atbilstīgi spēkā esošajiem noteikumiem (vai nav pieļauta nemateriālo ieguldījumu iegādes izdevumu norakstīšana izmaksās tūlīt pēc to iegādes;
• vai nemateriālo ieguldījumu sastāvā nav tādas ilgtermiņa izmaksas, kuras faktiski pārvērtušās par zaudējumiem. Šajā gadījumā inventarizācijas sarakstos izdarāma atzīme.
2.2. Pamatlīdzekļu inventarizācija.
2.2.1. Inventarizējot pamatlīdzekļus, jāveic objektu apskate dabā, pēc attiecīgiem dokumentiem jāpārbauda īpašuma tiesības (līgumi, rēķini utt), kā arī izvērtējama nolietojuma summas atbilstība spēkā esošajiem pamatlīdzekļu nolietojuma uzskaites noteikumiem un ekspluatācijas intensitātei. Jāpārliecinās, vai ir tehniskā dokumentācija
2.2.2. Inventarizācijas rezultāti jāatspoguļo inventāra sarakstos atbilstīgi pamatlīdzekļu grupām:
• zemes gabali, ēkas un būves, ilggadīgie stādījumu;
• tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas;
• pārējie pamatlīdzekļi un inventārs.
Katra pamatlīdzekļu grupa jāsadala sīkāk apakšgrupās:
• ražošanas ēkas, administratīvās pārvaldes ēkas utt.;
• telefons, fakss, dators utt.
2.2.3. Pamatlīdzekļi, kas nav uzņēmuma īpašumā (nomāti, pieņemti atbildīgā glabāšanā), uzrādāmi atsevišķos sarakstos par katru īpašnieku. Tādā pašā veidā gatavojami saraksti par nomā nodotajiem pamatlīdzekļiem, norādot nomu apstiprinošos dokumentus.
2.2.4. Ja inventarizācijas gaitā tiek konstatēti objekti, par kuriem uzskaites reģistros nav datu, jāsagatavo atsevišķi saraksti un jāveic šo īpašumu, dokumentācijas un vērtības noskaidrošana.
2.2.5. Atsevišķi inventarizācijas saraksti sagatavojami:
• pamatlīdzekļu objektiem, kuri nepiedalās ražošanas procesā, tos grupējot atsevišķos sarakstos piemēram, tie:
1. kuri izņemti no ražošanas procesa kā liekie;
2. kuri bojāti un tālākai ekspluatācijai nav derīgi (fiziskā un morālā nolietošanas, bojātie);
3. kuri, piedalās ražošanā, bet grāmatvedības uzskaitē ir bez vērtības-pilnīgi amortizēti;
4. kuru vērtība, kar uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, atšķiras no faktiskās objekta vērtības;
5. kuru grāmatvedības dokumentos uzrādītā uzskaites vērtība ir augstāka par objektu faktisko vērtību.
2.2.6. Sarakstos katrs pamatlīdzekļu objekts uzrādāms atsevišķi ar pilnu nosaukumu. Ja objekts sastāv no vairākiem priekšmetiem, grāmatvedības uzskaites kartiņā ir jābūt redzamam šo objektu sarakstam ar atsevišķiem inventāra Nr. (piemēram: Dators. Sastāv no monitora, displeja, klaviatūras, peles).
2.2.7. Nepabeigtās celtniecības objektus pārbauda, to uzcelto daļu salīdzinot ar projektu tāmju dokumentāciju, atsevišķi uzrādot izpildīto, bet vēl neapmaksāto daļu.
Par nepabeigtās celtniecības objektiem, kuri vai nu pilna apmērā, vai arī daļēji atrodas ekspluatācijā un kuru pieņemšana nav noformēta ar attiecīgiem dokumentiem, sagatavo atsevišķus sarakstus.
2.3. Finansu ieguldījumi.
2.3.1.Inventarizējot ilgtermiņa finansu ieguldījumus, pārbauda uzņēmuma izmaksas vērtspapīru iegādē, līdzekļu ieguldījumus meitas un citos uzņēmumos, kā arī aizdevumus citiem uzņēmumiem pret vekseļiem, akcijām un citām saistībām, kas ilgākas par vienu gadu.
2.3.2.Inventarizācijas gaitā pārliecinās par ieguldījumu apliecinošo dokumentu esamību uzņēmumā. Ja uz inventarizācijas brīdi saņemti dokumenti, kas apstiprina attiecīgās īpašuma tiesības (akcijas, apliecības, līgumi u.c.), par tiem sagatavo atsevišķus sarakstus;
2.3.3.Ilgtermiņa finansu ieguldījumu vērtspapīru un līdzdalības kapitālā novērtējumu pārbauda, pamatojoties uz vērtspapīru biržas tirgus kursu vai oficiālo kursu, kā arī tās akciju sabiedrības, akciju vai obligāciju novērtējumu.
2.3.4.Ilgtermiņa finansu ieguldījumu inventarizācijas rezultātus jāatspoguļo pa ieguldījumu veidiem, uzrādot uzņēmumu pilnus nosaukumus, to reģistrācijas Nr., ieguldījuma lielumu summā (ja ieguldījums ir ārzemju valūtā, uzrādāma kā šai valūtā, tā arī ieguldījums Ls), ieguldījuma īpatsvars pret kopējo pamatkapitālu.
2.4. Krājumi.
2.4.1. Krājumu inventarizācijā jāaptver visi krājumi, arī tie, kas atrodās ceļā, pārstrādē u.c. Inventarizāciju veic, krājumus obligāti saskaitot, nosverot vai izmērot.
2.4.2. Aizliegts inventarizācijas sarakstos ierakstīt datus par vērtību krājumiem pēc materiāli atbildīgo personu vai grāmatvedības sniegtajām ziņām, tas ir, bez to faktiskās pārbaudes.
2.4.3. Preču un materiālo vērtību inventarizācija veicama tādā secībā, kādā tās izvietotas attiecīgajā glabāšanas vietā.
2.4.4. Preces, kas glabājās universālā un nebojātā piegādātāju iesaiņojumā, var inventarizēt, pamatojoties uz šo preču raksturojošām marķējuma ziņām, bet tomēr iesakāms veikt izlases veida pārbaudi darbā, pārbaudot to atbilstību uzskaitei.
2.4.5. Būtiska inventarizācijas procesa sastāvdaļa ir krājumu novērtēšana attiecībā uz to pilnvērtīgumu un noderību ražošanas procesā. Par nelikvīdiem (bez kustības ir vairāk par gadu) sagatavojami atsevišķi saraksti. Jānovērtē arī krājumu atlikumu lielumu nepieciešamība.
2.4.6. Atsevišķos sarakstos uzrādāmi glabāšanā pieņemtie, kā arī glabāšanā nodotie krājumi.
2.4.7. Inventarizējot nepabeigtos ražojumus jāievēro visi tie paši noteikumi, kas attiecas uz krājumiem.
2.4.8. Mazvērtīgo inventāru inventarizē, to pārbaudot dabā pie materiāli atbildīgajām personām.
2.4.9. Īpaša vērtība pievēršama krājumu vērtībai. Vieni un tie paši izstrādājumi novērtējami vienādās cenās, lietojot tādu novērtējumu, lai tie inventarizācijas dienā atbilstu zemākajai tirgus cenai vai pašizmaksai.
2.4.10. Krājumu inventarizācijas rezultāti fiksējami sarakstos, uzrādot vērtību nosaukumus, marķējumus un citus tos raksturojošos apzīmējumus, kā arī patiesais šo vērtību daudzums un kvalitāte.
2.5. Naudas līdzekļi, saistības.
2.5.1. Inventarizācijas gaitā jāpārbauda skaidras naudas atlikumus uzņēmuma kasē, bezskaidras naudas atlikumus uzņēmumu kontos bankās un citās kredītiestādēs, naudas līdzekļus ceļā, kā arī naudas norēķinu dokumentus bilances sagatavošanas datumā.
2.5.2. Inventarizējot kasi, pārskaita visas naudas zīmes atsevišķi pa valūtu nosaukumiem un atspoguļo inventarizācijas sarakstos, uzrādot valūtas banknošu (naudas zīmju) skaitu pēc to nomināliem un to kopējo summu.
2.5.3. Naudas līdzekļu atlikums uzņēmumu kontos bankās un citās kredītiestādēs (Latvijā un ārzemēs) inventarizē, savstarpēji ar banku iestādēm saskaņojot bezskaidras naudas atlikumus pa kontiem un valūtas nosaukumiem, par ko attiecīgi apstiprina ar savstarpējās salīdzināšanas dokumentiem. Pēc tam sagatavo inventarizācijas sarakstus, kuros uzrāda bankas nosaukumu, adresi, konta Nr., bankas kodu, valūtas nosaukumu un atlikumus.
2.5.4. Naudas dokumentus (pastmarkas un citus dokumentus) saskaita pa veidiem, sarakstos uzrādot to nosaukumus, daudzumus un nominālvērtību.
2.5.5. Naudas norēķinu dokumentus-no pircējiem, pasūtītājiem un citiem debitoriem saņemtos čekus, kā arī kreditoriem (juridiskām un fiziskām personām) izsniegtos čekus inventarizē:
• kreditoriem izsniegtos čekus inventarizē, salīdzinot izsniegto čeku Nr. Ar banku izrakstiem. Inventarizācijas sarakstā ieslēdz izsniegtos čekus, kuri nav uzrādīti samaksai attiecīgajās bankās, uzrādot čeku Nr., izsniegšanas datumus, summas, samaksas termiņus un čeku saņēmēju;
• no debitoriem saņemtos, uzņēmumu kasē esošos (bankā neiesniegtos) čekus pārbauda un inventarizācijas sarakstā uzrāda čeku numurus, čeku devēju, izrakstīšanas datumu, iesniegšanas termiņu un summas.
2.5.6. Atsevišķos sarakstos inventarizējamas izsniegtās kredītkartes.
Rīga, 2005.gada 1.martā
Nolikumu izstrādāja
SIA ``A B C`` grāmatvede .............................
APSTIPRINU
Uzņēmuma vadītājs _________________
2005.gada 1.martā
Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma materiālie ilgtermiņa ieguldījumi, kurus uzņēmums tur, lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai, un kurus paredzēts lietot ilgāk par vienu pārskata periodu (gadu).
Saskaņā ar likumu ``Par uzņēmumu gada pārskatiem`` pamat pieeja pamatlīdzekļu novērtējumam ir to uzskaitīšana pēc sākotnējās vērtības, t.i., pēc iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksas.
Pamatlīdzekļu iegādes izmaksās ietver to pirkšanas cenu, ievedmuitas nodokli un citus ar pirkumu saistītos neatlīdzināmos nodokļus, kā arī visas pēc tam ar šo objektu tieši saistītās izmaksas līdz tā nodošanai ekspluatācijā (piegāde, iekraušana, izkraušana u.tml.).
Sākotnējā vērtībā jāiekļauj:
Transporta izdevumi, uzstādīšanas, izmēģinājuma izdevumi, ekspluatācijas vietas sagatavošanas un aprīkošanas izdevumi;
Objekta piegādāšanas un tā saņemšanas izdevumi;
Speciālistu algas un sociālās apdrošināšanas izmaksas, ja šo speciālistu darbs tiešā veidā bijis saistīts ar izveidojamo objektu.
Pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā nav jāiekļauj pievienotās vērtības nodoklis.
Pamatlīdzekļus uzskaita šādos aktīva sintētiskajos kontos:
1210 – zemes gabali, ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi un citi nekustamā īpašuma objekti
1220 – iekārtas un mašīnas
1230 – pārējie pamatlīdzekļi un inventārs
Neatkarīgi no saņemšanas avotiem, ja uzņēmumā tiek saņemts pamatlīdzeklis, to iegrāmato uz akta pamata.
Objekta apskati, novērtēšanu un iegrāmatošanu izdara ar uzņēmuma vadītāja rīkojumu apstiprināta komisija, tiek noteikts arī pamatlīdzekļa izmantošanas ilgums.
Analītiskā uzskaite tiek iekārtota kartītēs. Kartīti aizpilda katram pamatlīdzeklim.
Uzņēmuma grāmatvedībā par katru pamatlīdzekļu uz attaisnojuma dokumenta pamata atver pamatlīdzekļu uzskaites analītisko kontu.
Pamatlīdzekļu grāmatošana:
1. Saņemts rēķins par pamatlīdzekli –
D 1210, D 1220, D 1230, D 5721 – K 5310
2. Apmaksāts rēķins par pamatlīdzekli –
D 5310 – K 2610 vai K 2620
3. Dibinot uzņēmumu, kāds no dalībniekiem iegulda uzņēmuma pamatkapitālā pamatlīdzekli –
D 1210-1230 – K 3110
4. Saņemti pamatlīdzekļi bez atlīdzības –
D 1210-1230 – K 3360
Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins finanšu uzskaitē un nodokļu vajadzībām
Nolietojums ir pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības sistemātiska sadalīšana pa periodiem to lietderīgās izmantošanas laikā.
Pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība pakāpeniski tiek norakstīta ražošanas izmaksās atbilstoši objekta derīgas lietošanas ilgumam.
Finanšu uzskaitē nolietojums tiek aprēķināts un uzskaitīts visiem bilancē esošajiem pamatlīdzekļiem neatkarīgi no tā, vai tie tiek vai netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Finanšu grāmatvedības vajadzībām pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, kura paredz, ka pamatlīdzekļu vērtība samazināsies vienmērīgi, visu derīgās lietošanas laiku. Pēc šīs metodes ik gadu norakstāmo nolietojumu summu nosaka, izdalot objekta sākotnējo vērtību ar noteikto ekspluatācijas gadu skaitu. Katram pamatlīdzekļu objektam nolietojumu aprēķina katru mēnesi.
Pamatlīdzekļu objekta nolietojumu sāk rēķināt kopš nākamā mēneša 1.datuma pēc tā nodošanas ekspluatācijā un beidz ar nākamā mēneša 1.datumu pēc attiecīgā pamatlīdzekļu objekta izslēgšanas no pamatlīdzekļu sastāva vai pēc tā amortizējamās vērtības pilnīgas iekļaušanas izmaksās.
Aprēķinātā pamatlīdzekļu nolietojuma iegrāmatošana:
1.Aprēķināts pamatlīdzekļu nolietojums par vienu periodu –
D 7420 – K 1290
2. Nolietojums gada beigās attiecināts uz finanšu rezultātu –
D 8610 – K 7420
Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins nodokļu vajadzībām tiek veikts vienu reizi gadā, neatspoguļojot to grāmatvedības uzskaites kontos.
Nolietojumu summu aprēķina, saskaņā ar likuma ``Par uzņēmuma ienākuma nodokli `` 13.pantu:
1.kategorijai ``Ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi`` nolietojuma likme -5%;
2.kategorijai ``Dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas ...`` nolietojuma likme -10%;
3.kategorija ``Skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums``- 35%;
4.kategorija ``Pārējie pamatlīdzekļi`` - 20%;
5.kategorija ``Naftas izpētes un ieguves platformas kopā ar to funkcionēšanai nepieciešamajām iekārtām`` -7.5%.
Uzņēmuma pamatlīdzekļiem taksācijas perioda nolietojuma summu aprēķina no katras pamatlīdzekļu kategorijas atlikušās vērtības, piemērojot attiecīgajai pamatlīdzekļu kategorijai noteikto nolietojumu likmi divkāršā apmērā.
Ja attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļu atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 50 latu vai attiecīgajā kategorijā vairs nav neviena pamatlīdzekļa, kategorijas atlikušo vērtību noraksta taksācijas gada uzņēmējdarbības izdevumos.
Pamatlīdzekļu kārtējais remonts
Pamatlīdzekļu kārtējā remonta izdevumi, kas saistīti ar to uzturēšanu darba kārtībā vai saglabāšanu, nevar palielināt objekta vērtību, un tie norakstāmi tā pārskata perioda izdevumos, kurā tie radušies, izņemot tos gadījumus, ja izdevumi ir relatīvi lieli.
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana
Uzņēmums var veikt pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, ņemot vērā to reālo tirgus vērtību. Pārvērtēšanas biežums var būt atkarīgs no tirgus cenu svārstībām un citiem faktoriem. Lēmumu par pamatlīdzekļu pārcenošanu pieņem uzņēmuma vadītājs.
Pamatlīdzekļus var pārvērtēt zemāk par atlikumu vērtību vai arī augstāk par atlikuma vērtību.
Pamatlīdzekļu pārvērtēšanu veic pieaicinātie eksperti, vai var izmantot tirgus cenu indeksāciju, kad jauno cenu apstiprina, atsaucoties uz publicēto informāciju (statistikas krājumi, biržu cenas u.c.).
Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu jāsastāda akts.
Finanšu uzskaitē nolietojumu rēķina no jaunās vērtības pēc uzņēmuma vadītāja apstiprinātās likmes. Aprēķinot nolietojumu saskaņā ar likumu ``Par uzņēmuma ienākuma nodokli`` 13.pantu, pārvērtēšanas rezultāti netiek ņemti vērā.
Pamatlīdzekļu izslēgšana.
Pamatlīdzekļus izslēdz no uzņēmuma dažādu iemeslu dēļ:
Ieguldījums cita uzņēmuma kapitālā;
Pārdošana;
Dāvināšana;
Fiziski un materiāli nolietoto objektu likvidēšana.
Izslēdzot pamatlīdzekļu objektu, tā uzskaites vērtība un uzkrātais nolietojums jānoraksta no attiecīgajiem grāmatvedības kontiem, ieņēmumi vai zaudējumi sakarā ar izslēgšanu jāuzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārējo uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu vai izdevumu sastāvā. Par pamatlīdzekļa objekta izslēgšanu tiek sastādīts akts.
Grāmatojumi par pamatlīdzekļu izslēgšanu:
1. Noraksta uzkrātā nolietojuma summu -
D 1290 – K 1210-1230
2. Noraksta atlikušo vērtību -
D 74XX, 755X – K 1210-1230
3. Iegrāmato ieņēmumus, ja pamatlīdzeklis tiek pārdots –
D 2620 vai D 2610 – K 6550 vai K 8190
Pirktos mazvērtīgos un ātri nolietojamos priekšmetus novērtē iegādes pašizmaksā. Nododot mazvērtīgos priekšmetus ekspluatācijā, nolietojumā noraksta to vērtību 100% apmērā..
Grāmatojumi:
1.Mazvērtīgais inventārs norakstīts iegādes brīdī -
D 71XX vai D 744X – K 5310 vai 2610
Ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācijas norises kārtību nosaka likums ``Par grāmatvedību``, Finanšu ministrijas 1993.gada 6.septembra rīkojums Nr.832 ``Norādījumi par inventarizācijām`` un Ministru kabineta ``Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju`` (3.daļa).
Rīga, 2005.gada 1.martā
Nolikumu izstrādāja
SIA ``A B C`` grāmatvede ........................
Skaidrās naudas uzskaiti uzņēmuma kasē reglamentē likums ``Par grāmatvedību`` un Ministru kabineta noteikumi Nr.584 ``Kases operācijas uzskaites noteikumi``, kas stājās spēkā 2003.gada 21.oktobrī.
Uzņēmumā kases operācijas veic darbinieks, kurš saskaņa ar uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu pilda kasiera pienākumus.
Ja ir nepieciešams kasieru aizstāt uz laiku, tad ar uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu kasiera pienākumu izpilde tiek uzdota citam darbiniekam. Skaidrā nauda jānodod, sastādot pieņemšanas un nodošanas aktus.
Kasē tiek izmaksāta skaidrā nauda par pārdotajām rezerves daļām, sniegtajiem pakalpojumiem vai arī izmaksāta nauda – darba algas, avanss norēķinu personai saimnieciskajiem izdevumiem, komandējuma nauda utt.
Lai uzskaitītu un pamatotu kases operācijas, uzņēmumā izmanto šādus grāmatvedības dokumentus:
Kases ieņēmumu orderi,
Kases izdevumu orderi,
Kases grāmatu.
Kases ieņēmumu orderis ir dokuments, saskaņā ar kuru noformē skaidrās naudas ienākšanu kasē. Kasieris skaidro naudu kasē pieņem saskaņā ar atbildīgā grāmatveža parakstītiem kases ieņēmumu orderiem, kuros norādīti šādi obligātie rekvizīti:
Uzņēmuma, naudas saņēmēja nosaukums,
Uzņēmuma reģistrācijas numurs,
Dokumenta nosaukums, numurs un sagatavošanas datums,
Naudas maksātāja vārds, uzvārds un personas kods,
Saimnieciska darījuma apraksts un pamatojums,
Valūtas kods,
Saņemamā summa ar cipariem un vārdiem,
Atbildīgā grāmatveža paraksts,
Kasiera paraksts.
Par saņemto skaidro naudu maksātājam izsniedz uzņēmuma atbildīgā grāmatveža un kasiera parakstītu, ar spiedogu apstiprinātu un numurētu kases ieņēmumu ordera kvīti, kurā norādīti arī pārējie iepriekš minētie rekvizīti.
Kases izdevumu orderis ir dokuments, saskaņā ar kuru izsniedz skaidro naudu no uzņēmuma kases. Kasieris skaidro naudu no kases izsniedz tikai ar vadītāja mutisko vai rakstisko rīkojumu, jo uzņēmuma vadītājs neatrodas uz vietas, bet atbrauc reizi nedēļā, tad ari pārbauda un paraksta visus izdevumu orderus.
Izdevumu orderos ir šādi obligātie rekvizīti:
Uzņēmuma, naudas izsniedzēja, nosaukums,
Uzņēmuma reģistrācijas numurs,
Dokumenta nosaukums, numurs un sagatavošanas datums,
Naudas saņēmēja vārds, uzvārds un personas kods,
Saimnieciska darījuma apraksts un pamatojums,
Valūtas kods,
Izsniedzamā summa ar cipariem un vārdiem,
Uzņēmuma vadītāja paraksts,
Atbildīgā grāmatveža paraksts,
Saņemtā summa ar cipariem un vārdiem,
Skaidrās naudas saņemšanas datums un naudas saņēmēja paraksts,
Kasiera paraksts.
Uzņēmuma darbiniekiem skaidro naudu no kases saimniecisko uzdevumu veikšanai, komandējuma naudu avansā izmaksā saskaņā ar uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu. Rīkojumu par personām, kuram it atļauts izmaksāt skaidro naudu avansu norēķiniem no kases, tiek izdots pārskata gada sākumā un ir spēkā visu gadu.
Ja skaidrā nauda tiek izsniegta, pamatojoties uz izmaksu sarakstu, tad uz šā saraksta jābūt uzņēmuma vadītāja un grāmatveža parakstiem un jānorāda izmaksas datums un izmaksas summa ar vārdiem.
Kases ieņēmumu un izdevumu orderi jāaizpilda precīzi un skaidri, nav pieļaujami nekādi labojumi. Kases ieņēmumu un izdevumu orderiem klāt jāpievieno attaisnojuma dokumenti, un tiem jābūt norādītiem uz kases orderiem.
Kases ieņēmumu un izdevumu orderus reģistrē grāmatvedībā Kases ieņēmumu un izdevumu reģistrācijas žurnālā .Kases ieņēmumu un izdevumu orderus numurē atsevišķi viena gada ietvaros.
Kases grāmata ir visu kases operāciju galvenais dokuments. Galvenās kases grāmatai izvirzītās prasības:
Katram pārskata gadam iekārto jaunu kases grāmatu,
Tai jābūt numurētai, caurauklotai,
Kases grāmatai jābūt apzīmogotai, norādot kopējo lapu skaitu, un to paraksta uzņēmuma vadītājs un atbildīgais grāmatvedis
Kases grāmatā nedrīkst dzēst ierakstus; labojumus izdara atbilstoši norādījumiem likumā ``Par grāmatvedību``,
Kases grāmata glabājas pie kasiera,
Kases operācijas reģistrē katru dienu,
Ja dienas laikā nav bijis ne ieņēmumu, ne izdevumu, kases grāmata šajā dienā nav jāaizpilda,
Ierakstus kases grāmatā izdara tūlīt pēc tam, kad ir saņemta vai izsniegta skaidrā nauda,
Ierakstus kases grāmatā izdara, pamatojoties uz kases ieņēmumu un izdevumu orderiem.
Kases grāmatā ierakstus par attiecīgo periodu sāk jaunā lapā, norādot datumu. Tiek uzrādīts naudas atlikums perioda sākumā, tad tiek ierakstīti visi skaidrās naudas ieņēmumi un izdevumi, tiek aprēķināts apgrozījums kopā un izrēķināts atlikums perioda beigās.
Katru skaidrās naudas saņemšanu vai izsniegšanu attiecīgajā periodā ieraksta atsevišķi, norādot kases ordera numuru un maksājuma mērķi.
Grāmatojumi kases operāciju uzskaitei:
NPK Operāciju saturs Korespondējošie konti
1 Saņemta nauda kasē no norēķinu kontā bankā D 2610 – K 2620
2 Saņemti kasē ieņēmumi no realizācijas un PVN D 2610 – K 2611
3 Saņemta kasē īstermiņa aizdevumu atmaksa vai avansu atmaksa no norēķinu personām D 2610 – K 2380
4 Saņemta kasē ilgtermiņa aizdevumu atmaksa no uzņēmuma dalībnieka D 2610 – K 1380
5 Saņemti kasē procenti par aizdevumu D 2610 – K 8120
6 Kasē saņemti citi ieņēmumi D 2610 – K 8110-8190, 8310
7 Uzņēmuma dibinātājs pamatkapitālā iegulda skaidro naudu D 2610 – K 3110
8 Kasē iemaksāti īpašnieka privātie ieguldījumi D 2610 – K 3220
9 Iemaksāta skaidrā nauda no kases norēķinu kontā bankā D 2620 – K 2610
10 Izsniegta nauda avansu norēķinu personai D 2380 – K 2610
11 Samaksāts skaidrā naudā par kancelejas precēm un PVN D 7720 un D 5721 – K 2610
12 Īpašnieka privātajām vajadzībām izmaksāta nauda D 3210 – K 2610
Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumus nosaka likuma ``Par nodokļiem un nodevām`` 30.pants un Ministru kabineta noteikumu Nr.329 ``Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi``.
Juridiskajām personām ir jādeklarē savi savstarpējie skaidrās naudas darījumi, ja tie mēneša laikā pārsniedz 1000 Ls, neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijas mēneša laikā; saskaita kopā visus darījumus, ja skaidrā nauda ienāk kasē, gan tad, ja skaidrā nauda tiek izmaksāta no kases.
Deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam.
Rīga, 2005.gada 1.martā
Nolikumu izstrādāja
SIA ``A B C`` grāmatvede .........................
APSTIPRINU
Uzņēmuma vadītājs _________________
2005.gada 1.martā
Nolikums ``Par uzņēmuma norēķinu kontu operāciju uzskaiti, dokumentāciju un kontu korespondenci``
Norēķinu konts ir uzņēmuma konts bankā, kur glabājas uzņēmuma brīvie naudas līdzekļi, kur tiek ieskaitīta un pārskaitīta nauda.
Uzņēmumā ir atvērti divi norēķinu konti, viens AS Hansabankā un otrs VAS LHZB. Katram kontam ir atvērts savs analītiskais konts:
2621 – Norēķinu konts AS Hansabankā
2622 – Norēķinu konts VAS LHZB
Visas operācijas, kas notiek norēķinu kontā, tiek atspoguļotas bankas konta izrakstā, ko izsniedz banka. Bankas konta izrakstam jābūt noformētam atbilstoši Latvijas Bankas padomes lēmumam Nr.45/3 ``Par bankas konta izraksta sagatavošanas noteikumiem. Bankas konta izraksts uzskatāms par attaisnojuma dokumentu klienta grāmatvedībā, uzskaitot un kontrolējot bezskaidrās naudas līdzekļus bankās. Uzņēmumā bankas konta izrakstus grupē hronoloģiskā secībā un tiem pievieno klāt attaisnojuma dokumentus – maksājumu uzdevumus, preču pavadzīmes-rēķinus, faktūrrēķinus u.c. Attaisnojuma dokumenti tiek ievadīti grāmatvedības programmā. Mēnesim beidzoties tiek izdrukāts konta pārskats, kurš tiek pievienots attaisnojuma dokumentiem.
Uzņēmums maksājumus veic izmantojot internēt bankas pakalpojumus. Konta izraksti tiek saņemti bankas filiālēs – VAS LHZB katru dienu, bet AS Hansabanka reizi mēnesī.
Saimnieciskās operācijas bankā noformē vēl ar šādiem dokumentiem:
Čeks skaidrās naudas saņemšanai no norēķinu konta,
Skaidrās naudas iemaksas pieteikums norēķinu kontā.
Grāmatojumi norēķinu konta operāciju uzskaitei.
NPK Operāciju saturs Korespondējošie konti
1 No kases iemaksāta skaidrā nauda norēķinu kontā bankā D 2620 – K 2610
2 Saņemts norēķinu kontā bankā debitora parāds D 2620 – K 2310
3 Saņemts norēķinu kontā īstermiņa vai ilgtermiņa aizdevums no kredītiestādes D 2620 – K 5150 vai D 2620 – K 5160
4 Samaksāts no norēķinu konta bankā parāds piegādātājiem D 5310 – K 2620
5 Pārskatītas no norēķinu konta darba algas D 5610 – K 2620
6 Pārskaitīti budžetam nodokļi D 572X – K 2620
7 Veikts avansa maksājums par preci D 2190 – K 2620
8 Apmaksāti bankas pakalpojumi D 7750 – K 2620
Debitori ir uzņēmuma parādnieki. Bilancē debitori tiek uzskaitīti apgrozāmo līdzekļu sastāvā, līdz ar to tie ir īstermiņa parādi, kas jānokārto viena gada laikā.
Pārskata gada bilancē jāuzrāda tikai tie debitoru parādi, kuru saņemšana ir droša.
Likums ``Par grāmatvedību`` nosaka, ka katra pārskata gada beigās ir jāinventarizē debitoru parādi, t.i., jāsalīdzina norēķini ar uzņēmuma debitoriem. To veic, nosūtot debitoram salīdzināšanas aktu par parāda summu gada beigās. Debitors, ja summa sakrīt, apstiprina šo aktu un vienu eksemplāru nosūta atpakaļ.
Likums ``Par uzņēmuma gada pārskatiem`` nosaka debitoru iedalījumu pa vienveidīgām grupām:
Pircēju un pasūtītāju parādi,
Radniecīgo uzņēmumu parādi,
Asociēto uzņēmumu parādi,
Citi debitori,
Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā,
Īstermiņa aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai,
Nākamo periodu izmaksas,
Uzkrātie ieņēmumi.
Norēķinus ar debitoriem uzņēmumā uzskaita šādos aktīva sintētiskajos kontos:
2310 – norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem
2320 – par piegādēm un pasūtījumiem saņemtie vekseļi
2330 – radniecīgo uzņēmumu parādi
2340 – asociēto uzņēmumu parādi
2350 – norēķini ar citiem debitoriem
2360 – norēķini ar parakstītā sabiedrības kapitālā neiemaksātām summām
2370 – īstermiņa aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai
2380 – norēķini par prasībām pret personālu un īstermiņa aizdevumi personālam
2390 – pārmaksātie nodokļi un iepriekš samaksātie nodokļi
Uzņēmumā uzskaite ar debitoriem tiek kārtota par katru debitoru grupu atsevišķi, iekārtojot analītisko uzskaite, jo nedrīkst uzskaitīt vienā kontā tādus norēķinus ar debitoriem, kas bilancē jāuzrāda dažādos posteņos.
Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem.
Konts – 2310 – norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem visbiežāk izmantotais konts uzņēmumā. Šajā kontā uzskaita visus pircēju un pasūtītāju parādus, kas izveidojušies, pārdodot rezerves daļas vai izpildot darbus vai pakalpojumus.
Debitoru parāds tiek uzskaitīts par izveidojošos, ja pircējam vai pasūtītājam nodotas ar preču pavadzīmi-rēķinu rezerves daļas vai izpildīts pakalpojums.
Preču pavadzīmes – rēķinus uzņēmums saņem no Aizkraukles VID nodaļas, pamatojoties uz uzņēmuma vadības rakstisku pieprasījumu. Rēķinu pavadzīmju izsniegšanas, aizpildīšanas, uzglabāšanas kārtību nosaka uzņēmuma vadītāja rakstisks rīkojums.
Materiāli atbildīga persona izrakstot stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķinu par materiāliem vai pakalpojumiem, reģistrē to ``Izsniegto preču pavadzīmes-rēķinu reģistrācijas žurnālā``. Visi PPR eksemplārus paraksta pircējs, tad pirmais un trešais tiek atdots pircējam, bet otrais uzņēmuma grāmatvedim tālākai apstrādei. Pārskata gada beigās tiek veikta norēķinu salīdzināšana ar debitoriem (tiek aizpildīti salīdzināšanas akti, kurus paraksta abu firmu pārstāvji). Ja no debitoriem nav saņemti parādu apstiprinājumi, gada bilancē tiek uzrādīta summa, kas ir uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē.
Katru mēnesī, līdz 15.datumam uzņēmumā tiek pārbaudīti debitoru parādu atlikumi un tiek izdrukāts debitoru uzskaites reģistrs (konta pārskats) un iešūts mapē.
Grāmatojumi pircēju un pasūtītāju parādu uzskaitei
- Izrakstīts rēķins pircējam par nosūtītām rezerves daļām vai pasūtītājam par pakalpojumu izpildi, PVN :
D 2310 – K 6110 un K 5721
- Pircējs, pasūtītājs apmaksā rēķinu ar pārskatījumu bankas kontā:
D 2620 – K 2310
Norēķinu ar avansieriem uzskaite.
Norēķiniem ar norēķinu personām tiek izmantots konts 238X. Katrai avansu norēķinu personai ir piešķirts savs numurs. Katra avansu norēķinu personai atskaitās par izlietotajam summām līdz nākamā mēneša 5.datumam.
Norēķini ar norēķinu personām tiek veikti atbilstoši LR MK noteikumu Nr. 585 ``Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju`` 41.punkta prasībām pēc avansa atskaišu pamata, kuras apstiprinājis uzņēmuma direktors.
Kontā 2380 ``Norēķini par prasībām pret personālu un īstermi
Kontā 2380 ``Norēķini par prasībām pret personālu un īstermiņa aizdevumi personālam`` uzskaita visas prasības pret uzņēmuma darbiniekiem. Galvenos prasību veidus var iedalīt divās grupās:
1. Uzņēmuma darbiniekiem izsniegtie aizdevumi;
2. Uzņēmuma darbiniekiem izsniegtās avansa summas atsevišķu saimniecisko uzdevumu veikšanai.
Uzņēmums izsniedz saviem darbiniekiem īstermiņa aizdevumus uz darbinieka rakstiska iesnieguma pamata un pēc uzņēmuma vadības rakstiska rīkojuma.
Grāmatojumi darbiniekiem izsniegto aizdevumu uzskaitei.
- Izsniegts īstermiņa aizdevums darbiniekam, izmaksājot naudu no kases vai bankas konta:
D 2380 – K 2610 vai K 2620
- Darbinieks atmaksājis aizdevumu, iemaksājot naudu kasē vai bankas kontā:
D 2610 vai D 2620 – K 2380
- Par aizdevumu aprēķināti procenti:
D 2380 – K 8120
- Darbinieks samaksā aizdevuma procentus, iemaksājot naudu kasē vai bankas konta’:
D 2610 vai D 2620 – K 2380
Uzņēmuma darbiniekiem izsniegto avansu saimniecisko uzdevumu veikšanai var iedalīt divos veidos:
Avanss uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai dažādu preču, materiālu iegādei vai samaksai par sniegtajiem pakalpojumiem;
Avanss komandējuma izdevumu un darba braucienu izdevumu atlīdzināšanai.
Reizi gadā ar rīkojumu tiek nozīmētas personas, kuras drīkst regulāri saņemt no kases naudu kādu izdevumu veikšanai. Norēķinu persona, par iztērējot naudu, atskaitās grāmatvedībā, uzrakstot avansa norēķinu par izlietoto summu un klāt pievienojot visus ar pirkumu saistītos dokumentus. Norēķinu persona pašrocīgi paraksta avansa norēķinu un pirms iesniegšanas grāmatvedībā obligāti apstiprina to pie uzņēmuma vadītāja.
Grāmatvedis, apstrādājot (ievadot grāmatvedības programmā) norēķinu personas iesniegto avansa norēķinu, obligāti:
Piešķir avansa norēķinam sekojošās kārtas numuru,
Atspoguļo avansa norēķinā naudas summu, kas izsniegta darbiniekam pret norēķinu, norādot datumu, kad nauda izsniegta no kases vai bankas,
Pārbauda iesniegto attaisnojuma dokumentu noformēšanas pareizību,
Pārbauda avansa norēķinā atspoguļoto izdevumu lielumu pareizību, nepieciešamības gadījumā to koriģē,
Ieraksta avansa norēķinā korespondentkontus pretī katrai izdevumu summai, sagrupē izdevumus pa kontiem un ieraksta tos avansa norēķina priekšpusē (veic grāmatojumu),
Ja izdevumi ir bijuši ārvalstu valūtā, tad pārrēķina tos latos pēc Latvijas Bankas kursa,
Aprēķina, vai ir izsniegto naudas līdzekļu pārtēriņš vai atlikums.
Komandējuma izdevumu aprēķināšanas kārtība.
Komandējumu un darba braucienu izdevumi ir viens no uzņēmuma izdevumu posteņiem. Tie ir saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, tāpēc visi izdevumi, kas radušies, darbiniekam atrodoties komandējumā vai darba braucienā, uzņēmumam ir viņam jākompensē. Komandējuma izdevumu uzskaitei tiek izdalīts atsevišķs konts ``Komandējuma izdevumi`` (7570).
Komandējuma un darba brauciena izdevumu uzskaiti un atlīdzināšanas kārtību nosaka LR MK noteikumi Nr.219 ``Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darba braucieniem saistītie izdevumi``(28.05.2002).
Komandējuma ilgumu nosaka uzņēmuma vadītājs. Darbiniekam komandējuma laikā tiek saglabāta darba vieta un Darba likumā noteiktā darba samaksa.
Izdevumu atlīdzināšanai, kas varētu rasties darbiniekam komandējuma vai darba braucienā, uzņēmums izsniedz avansu. Avansa summa tiek aprēķināta, pamatojoties uz vadītāja rakstisko rīkojumu par darbinieka nosūtīšanu komandējumā un atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām dienas naudas normām, viesnīcas apmaksas normām un plānotajiem izdevumiem transporta un citiem ar komandējumu saistītiem izdevumiem.
Atgriežoties no komandējuma tiek aizpildīta avansa norēķina veidlapa, pievienojot tai komandējuma apliecību, braukšanas biļetes, kvīti no viesnīcas un citus attaisnotos izdevumus. Komandētajai personai tiek kompensēti šādi izdevumi:
1) dienas nauda;
2) viesnīcas izdevumi;
3) transporta izdevumi;
4) bagāžas izdevumi un citi ar komandējumu saistītie.
Katru mēnesi līdz 15.datumam par katru avansa norēķinu personu par iepriekšējo mēnesi tiek izdrukāts konta pārskats un kopā ar avansa atskaitēm un attaisnojuma dokumentiem tiek iešūts mapē.
- Izsniegts avanss norēķinu personai, izmaksājot no kases vai bankas konta:
D 2380 – K 2610 vai K 2620
- Kompensēts avansa summas pārtēriņš norēķinu personai, izmaksājot no kases vai bankas konta:
D 2380 – K 2610 vai K 2620
- Neizmantotās avansa summas ieskaitītas kasē vai bankā:
D 2610 vai D 2620 – K 2380
- Neizmantotās avansa summas ieturētas no algas:
D 5610 – K 2380
- Avansa norēķins iesniegts grāmatvedībā, kurā iekļauti izdevumi par iegādātajiem materiāliem vai apmaksātajiem pakalpojumiem, PVN:
D 7110, D 7170 un D 5721 – K 2380
- Avansa norēķins iesniegts grāmatvedībā, kurā iekļauti komandējuma vai darba brauciena izdevumi:
D 7570 – K 2380
Nākamo periodu izdevumu uzskaite
Nākamo periodu izdevumi – ir tādi izdevumi, kuri gan ir veicami pārskata gadā, bet kuru ietekme uz saimniecisko darbību ilgs vairākus nākamos gadus vai periodus. Šos izdevumus uzņēmums uzskaita kontu grupā 241X ``Nākamo periodu izdevumi``.
Katram šādam izdevumu objektam tiek iekārtots atsevišķais analītiskais konts.
Nākamo periodu izdevumi var būt:
1) apdrošināšanas maksājumi;
2) žurnālu un laikrakstu abonēšana;
3) reklāmas pakalpojumi;
4) iepriekš samaksāta nomas maksa u.c.
Grāmatojumi nākamo periodu izdevumu uzskaitei.
- Saņemts rēķins par žurnāla abonēšanu nākamajam gadam:
D 2410 – K 5310
- Apmaksāts rēķins:
D 5310 – K 2620
- Nākamgad rēķina summa tiks pārgrāmatota uz uzņēmuma izdevumiem:
D 7810 – K 2410
Rīgā, 2005.gada 1.martā
Nolikumu izstrādāja
SIA ``A B C`` grāmatvede ...............................
APSTIPRINU
Uzņēmuma vadītājs _________________
2005.gada 1.martā
Nolikums ``Par kreditoru parādu uzskaiti``
Kreditori ir personas, kurām uzņēmums ir parādā. Kreditori dalās divās grupās:
īstermiņa kreditoru parādi – tie ir parādi, kas uzņēmumam jāatmaksā gada laikā, skaitot kopš bilances datuma;
ilgtermiņa kreditoru parādi – tie ir parādi, kas uzņēmumam jāatmaksā termiņā, kas pārsniedz vienu gadu, skaitot kopš bilances datuma.
Bilancē katram kreditoru parādu postenim atsevišķi norāda īstermiņa un ilgtermiņa kreditoru parādu summas.
Pārskata bilancē kreditoru parādi jāparāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tie ir jāsaskaņo ar kreditoru uzskaites datiem bilances datumā. No kreditoriem saņemtie salīdzināšanas akti jāpārbauda pēc uzņēmuma grāmatvedības datiem, un, ja parāda summa sakrīt, tad aktu apstiprina un nosūta atpakaļ kreditoram.
Norēķinos ar kreditoriem tiek kārtota analītiskā uzskaite par katru kreditoru, lai būtu skaidrs priekšstats par saistību stāvokli – kam uzņēmums ir parādā, cik lielas summas, par ko un kad parāds izveidojies, kā un kad tas tiek atmaksāts.
Norēķini ar kreditoriem tiek uzskaitīti pasīva sintētiskajos kontos:
51 – norēķini par aizņēmumiem
52 – norēķini par saņemtajiem avansiem
53 – norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem
54 – maksājamie vekseļi
55 – norēķini ar uzņēmumiem, dalībniekiem un personālu
56 – norēķini par darba samaksu un ieturējumiem
57 – norēķini par nodokļiem
58 – norēķini par dividendēm
59 – nākamo periodu ieņēmumi
Norēķini par saņemtajiem avansiem
Konta 5210 ``Norēķini par saņemtajiem avansiem`` uzskaita no pircējiem un pasūtītājiem saņemtie avansi. Tie tiek saņemti, ja uzņēmums nepiekrīt izsniegt pircējam rezerves daļas vai veikt pakalpojumu bez priekšapmaksas; tad pircējs saskaņā ar noslēgto līgumu vai izrakstīto avansa rēķinu iemaksa avansu.
Par katru saņemto avansa summu kārto analītisko uzskaiti.
Pievienotās vērtības nodoklis no saņemtās avansa summas ir aprēķināts tās saņemšanas brīdī neatkarīgi no tā, vai produkcija ir nosūtīta pircējam vai ne, un iemaksāta budžetā līdz nākamā mēneša 15.datumam.
Pēc pasūtījuma izpildes saņemto avansu noraksta pasūtītāja vai pircēja debitoru parāda samazinājuma konta 2310 debetā.
Grāmatojumi saņemto avansu uzskaitei
- Saņemts bankas kontā avansa maksājums:
D 2620 – K 5210
- Aprēķināts PVN no saņemtās avansa summas;
D 5210 – K 5721
- Kad produkcija ir nosūtīta vai pakalpojums izpildīts, veic šādus grāmatojumus:
D 5721 – K 5210 (atjauno PVN grāmatojumu)
D 2310 – K 6110 un K 5721 (iegrāmato ieņēmumus)
D 5210 – K 2310 (par izlietotā avansa summu samazina iegrāmatoto pircēja debitora parādu)
- Avansa devējam atmaksāta summa:
D 5210 – 2620
- PVN atmaksāšana no budžeta:
D 5721 – K 5210
Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem
Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem tiek izmantots konts 5310. Katram piegādātājam tiek kārtota atsevišķa analītiskā uzskaite.
Saņemot rēķinu no piegādātāja materiāli atbildīgā persona paraksta to un pirmo un trešo eksemplāru atstāj sev, bet otro atdod piegādātājam. Pēc tam piereģistrē rēķinu ``Saņemto dokumentu reģistrācijas žurnālā`` un ievada grāmatvedības programmā. Kad tas ir izdarīts, pirmo eksemplāru nodod grāmatvedībā tālākai apstrādei, bet trešais eksemplārs paliek pie materiāli atbildīgās personas, kur tiek iešūts mapē.
Grāmatvedībā rēķins tiek iegrāmatots un apmaksāts. Pēc apmaksās rēķins kopā ar maksājumu uzdevumu tiek iešūts mapē ``Banka``. Uz rēķina tiek norādīts apmaksas grāmatojums, apmaksas datums un m/u numurs.
Visi neapmaksātie rēķini līdz apmaksai glabājas atsevišķā mapē.
Grāmatojumi norēķinu uzskaitei ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem
- Saņemts rēķins par piegādājām izejvielām, materiāliem, PVN:
D 7110 vai D 7120, D 5721 – K 5310
- Saņemts rēķins par veiktajiem pakalpojumiem:
D 7170, D 5721 – K 5310
- Apmaksāts parāds piegādātājam:
D 5310 – K 2610 vai K 2620Rīgā, 2005.gada 1.martā
Nolikumu izstrādāja
SIA ``A B C`` grāmatvede .......................
APSTIPRINU
Uzņēmuma vadītājs _________________
2005.gada 1.martā
Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos dokumentos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.
Darba samaksu reglamentē:
Darba likums,
Koplīgums
Individuālais darbinieka darba līgums.
Likumdošana reglamentē minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi.
Darba samaksa ietver:
darba algu,
atvaļinājuma naudu,
slimības naudu,
piemaksas,
prēmijas,
darba devēja pabalstus (atlaišanas, bēru u.c.),
darba devēja dāvanas,
citus darba devēja dotos labumus.
Uzņēmumā visiem darbiniekiem ir noteikta laika darba alga jeb mēneša darba alga jeb amatalga. Mēneša algu darbiniekiem nosaka kā mēneša likmi neatkarīgi no darbdienu skaita mēnesī. Ja konkrētajā atskaites mēnesī darbinieks nav nostrādājis visas darba dienas, tad darba algu mēnesī viņam aprēķina proporcionāli nostrādātajām darba dienām.
(Piemērs. Darbinieka mēneša alga ir 150.00 lati, darba dienu skaits attiecīgajā mēnesī ir 22, nostrādātas 20 dienas. Aprēķinātā darba samaksa par nepilnu nostrādātu mēnesi ir Ls 150 : 22 dienas = Ls 6.82 x 20 dienas = Ls 136.40
Darba laika uzskaite
Darba laika uzskaite tiek veikta darba laika uzskaites tabulās. Nostrādātā darba laika uzskaite ir nepieciešama arī, lai aprēķinātu dienas vidējo izpeļņu.
Šīs uzskaites tabulas iekārto katram mēnesim, un tajās uzskaita katra darbinieka nostrādāto stundu skaitu katru dienu, ierašanos un neierašanos darbā un iemeslu.
Darba samaksas izmaksas laiks
Darba samaksa tiek izmaksāta divas reizes mēnesī (avanss no 25.līdz 31.datumam un darba alga 10.datumā). Pēc darbinieka mutiskā vai rakstiskā pieprasījuma darba alga vai avanss var tikt izmaksāti arī citā datumā.
Ja darba algas vai avansa izmaksas datums iekrīt atpūtas dienās vai svētku dienās, tad to izmaksā pirms attiecīgās dienas.
Samaksa par atvaļinājumu un par nostrādāto laiku līdz atvaļinājumam tiek izmaksāta ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma, bet pēc darbinieka mutiskā vai rakstiskā pieprasījumā var būt izmaksāta vēlāk vai darbinieka norādītāja datumā.
Atvaļinājuma nauda un slimības naudas izmaksa un uzskaite
Atvaļinājuma nauda
Katra pārskata gada beigās uzņēmumā tiek izstrādāts atvaļinājumu grafiks nākamajam gadam, ko apstiprina uzņēmuma vadītājs.
Atvaļinājuma piešķiršanas kartību un atvaļinājuma naudas aprēķināšanas kartību reglamentē Darba likums.
Katram darbiniekam par nostrādāto laiku pienākas ikgadējs apmaksāts atvaļinājums – 4 kalendārās nedēļas jeb 28 dienas, neieskaitot svētku dienas, no kurām apmaksātas tiek 20 darbadienas. Par svētku dienām tiek pagarināts atvaļinājuma laiks, bet tās netiek apmaksāts. Pamats atvaļinājuma naudas aprēķinam ir uzņēmuma vadītāja rīkojums par atvaļinājuma piešķiršanu. Atvaļinājumu naudu aprēķina, aprēķinot dienas vidējo izpeļņu (darba alga par pēdējiem sešiem mēnešiem/darba dienu skaits šajā periodā). Tad dienas vidējo izpeļņu reizina ar atvaļinājuma dienu skaitu.
Slimības nauda
Likumā ``Par maternitātes un slimības apdrošināšanu`` ir teikts, ka darba devējs no saviem līdzekļiem maksā darbiniekam slimības naudu, ja darbiniekam ir izsniegta slimības lapa A, kas apliecina pārejošo darba nespēju par periodu no 1.līdz 14.dienai.
Uzņēmumā slimības nauda tiek maksāta 100% apmērā no vidējās izpeļņas.
Ja darbinieks turpina slimot, viņam tiek izsniegta darba nespējas lapa B (sākot ar 15.slimības dienu). Slimības lapu B apmaksā sociālā apdrošināšana.
Darba samaksas uzskaite, likumdošana un dokumentācija
Darba samaksas aprēķinam katram darbiniekam tiek iekārtota kartīte Personīgais konts katram taksācijas gadam. Galvenais dokuments darba samaksas grāmatošanai ir darba algu saraksts..
Darba samaksu un ieturējumus uzskaita šādos kontos:
5610 – norēķini par darba algu
5620 – norēķini par ieturējumiem no darba algas
572X – norēķini par iedzīvotāju ienākuma nodokli
5724 – norēķini par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (darba ņēmēja daļa)
5725 - norēķini par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (darba devēja daļa)
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
Pieņemot darbinieku darbā, VID nodaļā līdz tā mēneša piektajam datumam, kas seko mēnesim, kad persona ir ieguvusi darba ņēmēja statusu, tiek iesniegta speciāla veidlapa – Ziņas par darba ņēmējiem``.
Katram darbiniekam katru gadu tiek iekārtota Darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uzskaites kartīte, kurā norāda ziņas par darba ņēmēju un to pamatojumu un veic VSAOI aprēķinu.
Uzņēmums iemaksā valsts budžetā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju reizi mēnesī 15.datumā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēja ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Algas nodoklis
Likumā ``Par iedzīvotāju ienākuma nodokli`` ir noteikts, ka ar algas nodokli tiek aplikta visu veidu darba samaksa. Darbinieku ienākumi uz darba attiecību pamata, kas tiek aplikti un kas netiek aplikti ar algas nodokli, uzskaitīti MK noteikumos Nr.112 ``Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis`` . Algas nodokli par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs.
Ar algas nodokli apliekamais objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi, no kuriem atskaita:
darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas maksājumu,
maksātāja mēneša neapliekamo minimumu,
maksātājam pienākošos atvieglojumus.
Algas nodokļa likme ir 25% no apliekamā ienākuma.
Algas nodokli uzņēmums maksā valsts budžetā reizi mēnesī 15.datumā.
Katru gadu līdz 1.februārim VID nodaļā tiek iesniegta atskaite Darba dēvēja paziņojums par algas nodokli par visiem darbiniekiem par pagājušo gadu. Katram darbiniekam tiek izsniegts Paziņojums par algas nodokli.
Grāmatojumi darba samaksas un ieturējumu uzskaitei
NPK Operāciju saturs Grāmatojums
1 Aprēķināta darba alga strādniekiem D 7210 – K 5610
2 Aprēķināta darba alga administratīvajam personālam D 7220 – K 5610
3 Aprēķināti sociālās apdrošināšanas obligātie maksājumi (darba devēja daļa) D 7310 – K 5725
4 Aprēķināti sociālās apdrošināšanas obligātie maksājumi (darba ņēmēja daļa) D 5610 – K 5724
5 Aprēķināts IIN (algas nodoklis) D 5610 – K 5720
6 Aprēķināta uzturnauda D 5610 – K 5620
7 Izmaksāta no kases darba alga D 5610 – K 5620
8 Darba alga pārskaitīta no norēķini konta bankā D 5610 – K 2620
9 Izmaksāta uzturnauda no kases D 5620 – K 2610
10 Pārskaitīts IIN (algas nodoklis) budžetam D 572X – K 2620
11 Pārskaitīti sociālās apdrošināšanas obligātie maksājumi budžetā D 5724,5725 – K 2620
12 No darba algas ieturēts darbinieka avanss D 5610 – K 2380
13 Aprēķināta dāvana darbiniekam dz/d vai v/d D 7240 – K 5610
