Izdrukāt

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

 

 

 

PAR NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKLI

 

1.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa objekts

(1) Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot:

1) līdz 2006.gada 31.decembrim — zemi, ēkas un būves (turpmāk — nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu;

2) no 2007.gada 1.janvāra — zemi un ēkas (turpmāk — nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu.

(izmaiņas daļā ar 01.01.2004.)

(2) Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek:

1) pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome, kā arī tās izveidotās iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī citām personām iznomāto vai valdījumā nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots medicīnas vai sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai;

(izmaiņas punktā ar 01.01.2001., 01.07.2009.)

1.¹) (punkts izslēgts ar 01.01.2001.)

2) ārvalstij piederošo nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots tās diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, ja Latvijas Republika saskaņā ar attiecīgās ārvalsts likumiem bauda tādas pašas tiesības attiecībā uz Latvijai piederošo nekustamo īpašumu šajā ārvalstī;

2.¹) līdz 2006.gada 31.decembrim — koplietošanas satiksmes ceļus, ielas, gaisa un ūdens navigācijas būves un publiskos ūdeņus;

(punkts pievienots ar 01.01.2004.)

3) no 2007.gada 1.janvāra —publiskos ūdeņus un zemi zem koplietošanas šosejām, ceļiem, pazemes ceļiem, tuneļiem, ielām, dzelzceļa sliežu ceļiem, pilsētas sliežu ceļiem, tiltiem, estakādēm;

(izmaiņas punktā ar 01.01.2004.)

4) reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā. Attiecībā uz reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu par saimniecisku darbību nav uzskatāma arī tā izmantošana labdarībai un sociālajai aprūpei, kā arī Reliģisko lietu pārvaldē reģistrēto garīgā personāla mācību iestāžu darbība;

(izmaiņas punktā ar 01.01.2001.)

4.¹) (punkts izslēgts ar 01.01.2001.)

5) zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas;

(izmaiņas punktā ar 01.01.2001.)

6) nekustamo īpašumu, kas atzīts par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, un zemi tā uzturēšanai, izņemot zemi dzīvojamo māju uzturēšanai, kā arī saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu. Attiecībā uz nekustamo īpašumu — valsts aizsargājamo kultūras pieminekli — par saimniecisku darbību nav uzskatāma tā izmantošana kultūras vajadzībām, izņemot kinoteātrus un videotēkas;

(izmaiņas punktā ar 01.01.2001., 01.01.2004.)

7) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā zemi, kuru aizņem atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes (jaunaudzes);

(izmaiņas punktā ar 01.01.2002.)

7.¹) (punkts izslēgts ar 07.12.2001.)

8) nacionālās sporta bāzes un zemi to uzturēšanai;

(punkts jaunā redakcijā ar 01.01.2008.)

9) individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošās ēkas, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļas, ko izmanto dzīvošanai, un mākslinieku darbnīcas, kas netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī šo māju apbūvē ietilpstošās palīgēkas;

(izmaiņas punktā ar 01.01.2002., 01.01.2004.)

10) kapsētu teritoriju zemi, sēru ceremoniju ēkas, krematorijas un zemi to uzturēšanai;

(punkts jaunā redakcijā ar 01.01.2008.)

11) valstij un pašvaldībām piekritīgo nekustamo īpašumu, kas nav nodots lietošanā vai iznomāts."

(pantā grozījumi ar 13.11.97., 21.10.98., 21.01.99., 25.11.99., stājas spēkā ar 01.01.2000.)

12) ēkas, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai;

(punkts papildināts ar 01.01.2001.)

(izmaiņas punktā ar 01.01.2004.)

13) saimnieciskās darbības veikšanai paredzētās uzceltās vai rekonstruētās ēkas - vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš to nodošanas ekspluatācijā. Ja saimnieciskā darbība uzsākta ēkas daļā (telpu grupā) pirms visas ēkas nodošanas ekspluatācijā, tad vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš ēkas daļas (telpu grupas) nodošanas ekspluatācijā.

(punkts jaunā redakcijā ar 01.01.2006)

14) valsts īpašumā esošās ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto Nacionālo bruņoto spēku, soda izciešanas iestāžu, policijas, robežsardzes, ugunsdrošības un glābšanas dienestu, kā arī valsts drošības iestāžu funkciju izpildes nodrošināšanai;

(punkts pievienots ar 01.01.2002.)

(izmaiņas punktā ar 01.01.2004., 01.01.2006.)

15) ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto no valsts budžeta finansētās iestādes;

(punkts pievienots ar 01.01.2004.)

(izmaiņas punktā ar 01.01.2006)

16) ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto izglītības, veselības, sociālās aprūpes vai kultūras (izņemot kinoteātrus un videotēkas) vajadzībām;

(punkts pievienots ar 01.01.2004.)

(izmaiņas punktā ar 01.01.2006., 01.01.2008.)

17) ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto dabas aizsardzības vajadzībām;

(punkts pievienots ar 01.01.2004.)

(izmaiņas punktā ar 01.01.2006)

18) biedrībām un nodibinājumiem piederošas ēkas un būves saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un apstiprināto sarakstu.

(punkts jaunā redakcijā ar 01.01.2006)

19) Eiropas Savienības militāru vai aizsardzības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldīšanai izveidotā mehānisma ATHENA nekustamo īpašumu Latvijas Republikā.

(punkts pievienots ar 18.10.2007.)

20) ēkas (telpu grupas), kuras pastāvīgi izmanto akreditēti muzeji, akreditētas bibliotēkas, Latvijas Nacionālā opera, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks" un teātri, kā arī ēkas, kuras pastāvīgi izmanto koncertorganizācijas, kas veic valsts deleģētas funkcijas kultūras jomā, vai Kultūras ministrijā reģistrētas profesionālas radošās organizācijas mākslas galeriju vajadzībām.

(punkts pievienots ar 01.01.2008.)

(3) Ja šā panta otrās daļas 4., 6. un 9.punktā minētais nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā vai iznomāts, ar nodokli apliekama attiecīgā nekustamā īpašuma daļa.

(daļa papildināta ar 01.01.2001.)

(4) Šā likuma izpratnē saimnieciskā darbība ir preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana un cita veida darbība par atlīdzību, izņemot maksas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši valsts vai pašvaldību budžeta iestāžu funkcijām, zemes izmantošanu lauksaimniecības produktu ražošanai pašpatēriņam, kā arī dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšanu dzīvošanai.

(daļa pievienota ar 01.01.2008.)

 

2.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji

(1) Nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums.

(2) Par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un būves) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā.

(3) Par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju šā likuma izpratnē uzskatāma:

1) persona, kurai atbilstoši likumā noteiktas institūcijas lēmumam zemes reformas gaita zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā;

2) persona, kurai īpašuma tiesības uz ēkām vai būvēm atjaunotas likumā noteiktajā kārtībā un kura tās ir pārņēmusi;

3) persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita pamata.

(4) Nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas uz kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, maksā katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši savai daļai kopīpašumā (kopvaldījumā).

(5) Nekustamā īpašuma nodokli par valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi un ēkām maksā to lietotājs, bet, ja tāda nav, — nomnieks.

(daļa papildināta ar 01.01.2001.)

 

3.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa likme, taksācijas periods un nodokļa aprēķināšana

(1) Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:

1) līdz 2010.gada 31.decembrim - 1,0 procents no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības;

2) no 2011.gada 1.janvāra - 0,4 procenti (pamatlikme) no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā var noteikt papild­likmi, kas nepārsniedz 0,6 procentus no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, izdodot saistošos noteikumus līdz pirmstaksācijas gada 1.oktobrim.

(daļa jaunā redakcijā ar 01.01.2008.)

(2) Nekustamā īpašuma nodokļa taksācijas periods ir kalendārais gads.

(3) Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība no pēdējās noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

(4) Ja nekustamais īpašums atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina un iekasē katra pašvaldība atbilstoši savā teritorijā esošajai nekustamā īpašuma daļai.

(5) Ja šā likuma 1.panta otrajā daļā paredzētais atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas attiecināms tikai uz nekustamā īpašuma daļu, tad par to īpašuma daļu, uz kuru atbrīvojums nav attiecināms, nodoklis aprēķināms šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

(6) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks pieprasa sava īpašuma pārvērtēšanu taksācijas perioda laikā, aktualizētā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir piemērojama nodokļa aprēķinam ar nākamo taksācijas periodu

(daļa jaunā redakcijā ar 01.01.2006)

 

4.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālā vērtība

(1)Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma un šā likuma prasībām.

(2)Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālajā vērtībā netiek ietverta mež­audzes vērtība.

(3)Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālā vērtība tiek fiksēta ar vienu noteiktu datumu (1.janvāri).

(4)Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstu attiecīgajai pašvaldībai par tās administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem līdz taksācijas perioda 15.janvārim iesniedz Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrētajiem datiem par nekustamo īpašumu taksācijas perioda 1.janvārī. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu aktualizācijas sarakstu Valsts zemes dienests iesniedz pašvaldībām Ministru kabineta noteiktajos termiņos.

(5) Ar nodokli apliekamas ēkas daļas (telpu grupas) kadastrālo vērtību aprēķina no ēkas kadastrālās vērtības proporcionāli attiecīgās ēkas daļas (telpu grupas) platībai. Ja ēkas daļa (telpu grupa) nav reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, tās kadastrālo vērtību aprēķina proporcionāli pašvaldības iesniegtajai ar nodokli apliekamajai ēkas platībai

(pants jaunā redakcijā saskaņā ar likumu no 09.11.2005, spēkā ar sk. Pārejas Noteikumu 20 punktu)

 

5.pants. Atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem

(1) Atvieglojumus nosaka nekustamā īpašuma nodoklim, kurš aprēķināts saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām.

(2) Politiski represētajām personām par zemi un individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošajām ēkām, kas ir šo personu īpašumā vai valdījumā vismaz piecus gadus, nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināma par 50 procentiem, ja nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajā darbībā. Ja nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, šai daļai nodokļa samazinājums netiek piemērots.

(izmaiņas daļā ar 01.01.2001.)

(3) Pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Šādi saistoši noteikumi stājas spēkā likumā «Par pašvaldībām» noteiktajā kārtībā.

(4) Atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām pašvaldības var noteikt 90, 70, 50 vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas. To nodokļa maksātāju kategorijām, kuri ir saimnieciskās darbības veicēji, pašvaldības var piešķirt nodokļa atvieglojumus kā de minimis atbalstu, ievērojot Komisijas 2006.gada 15.decembra regulas (EK) Nr.1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - regula Nr.1998/2006) nosacījumus. Ja regulas Nr.1998/2006 2.panta 2.punktā noteiktais de minimis atbalsta apmērs tiek pārsniegts, pašvaldībai pirms nodokļa atvieglojuma piešķiršanas ir jāsaņem Eiropas Komisijas lēmums par individuālā atbalsta projekta atbilstību līgumam.

(daļa jaunā redakcijā ar 01.01.2008.)

(5) Tie nodokļa atvieglojumi, kurus saskaņā ar šā likuma noteikumiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātajiem piešķīrusi pašvaldība, netiek ņemti vērā, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa prognozi, kuru izmanto, aprēķinot pašvaldību iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā un izmaksas no tā.

(6) (daļa izslēgta ar 25.11.99., stājas spēkā ar 01.01.2000.)

(pantā grozījumi ar 21.10.98., 21.01.99., 25.11.99., stājas spēkā ar 01.01.2000.)

 

6.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtība

(1) Pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas (kalendārajam) gadam paziņo maksātajam vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam pēc norādītās adreses.

(izmaiņas daļā ar 01.01.2002.)

(1¹)Maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli ir administratīvais akts. Nosūtot maksāšanas paziņojumu pa pastu, to nav nepieciešams noformēt kā ierakstītu pasta sūtījumu.

(daļa jaunā redakcijā ar 01.01.2006)

(1²) Šā panta 1.(1) daļā minētā administratīvā akta apstrīdēšana neaptur tā darbību."

(daļa pievienota ar 01.01.2008.)

(2) Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs līdz kārtējā taksācijas gada 15.februārim nav saņēmis maksāšanas paziņojumu, viņa pienākums ir mēneša laikā rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli.

(izmaiņas daļā ar 01.01.2002.)

(3) Nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi ceturksnī - ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā.

(pantā grozījumi ar 21.10.1998.)

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, dzīvokļu īpašnieku izveidota sabiedrība vai cita komercsabiedrība, vai pilnvarota persona, ar kuru dzīvokļu īpašnieki noslēguši līgumu par daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu

(daļa jaunā redakcijā ar 01.01.2006)

 

7.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās

(1) Nekustamā īpašuma nodoklis jāsāk maksāt ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību, kā arī valsts vai pašvaldību nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību rašanās attiecīgi vienas trešdaļas, divu trešdaļu vai pilnas ceturkšņa nodokļa summas apjomā.

(izmaiņas daļā ar 01.01.2006)

(2) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem ir pienākums mēneša laikā no īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību, kā arī valsts nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību rašanās dienas pieteikties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

(izmaiņas daļā ar 01.01.2006)

(2¹) Ja šā likuma 1.panta otrās daļas 4., 6. un 9.punktā minēto nekustamo īpašumu vai tā daļu uzsāk izmantot saimnieciskajā darbībā, personai, kuras īpašumā, tiesiskajā valdījumā, lietošanā vai nomā ir attiecīgais nekustamais īpašums vai tā daļa, ir pienākums pieteikties pašvaldībā kā nodokļa maksātājam mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas.

(daļa papildināta ar 01.01.2006)

(3) Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību, kā arī valsts nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību izbeigšanās, un nodoklis par pēdējo maksāšanas termiņu tiek noteikts attiecīgi vienas trešdaļas, divu trešdaļu vai pilnas ceturkšņa nodokļa summas apjomā.

(izmaiņas daļā ar 01.01.2006)

(4) Ja sporta bāze iegūst nacionālās sporta bāzes statusu laikposmā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam, atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa piemēro ar nākamo taksācijas gadu.

(daļa pievienota ar 01.01.2008.)

(5) Ja sporta bāze iegūst nacionālās sporta bāzes statusu laikposmā no 1.jūlija līdz 31.decembrim, atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa piemēro ar aiznākamo taksācijas gadu.

(daļa pievienota ar 01.01.2008.)

(6) Ja sporta bāze zaudē nacionālās sporta bāzes statusu, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums rodas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc šā statusa zaudēšanas. Šai gadījumā nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam ir pienākums mēneša laikā no dienas, kad sporta bāze zaudējusi nacionālās sporta bāzes statusu, pieteikties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

(daļa pievienota ar 01.01.2008.)

 

8.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas kārtība

(1) Nekustamā īpašuma nodoklis tiek iemaksāts tās republikas pilsētas vai novada pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

(izmaiņas daļā ar 01.01.2008.; 01.07.2009.)

(2) (daļa izslēgta ar 21.10.98.)

(3) Ja kādas personas īpašumā vai valdījumā ir vairāki nekustamie īpašumi, nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts atsevišķi par katru nekustamo īpašumu tās republikas pilsētas vai novada pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

(izmaiņas daļā ar 01.01.2008.; 01.07.2009.)

(4) Kontroli pār šā likuma pareizu piemērošanu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.

(pantā grozījumi ar 13.11.1997., 21.10.1998.)

 

9.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja atbildība

(1) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs saskaņā ar šo likumu ir atbildīgs par nodokļa pilnīgu nomaksāšanu noteiktajā laikā.

(2) Noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam «Par nodokļiem un nodevām».

(3) Ja īpašums tiek atsavināts vai dāvināts, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par mēnesi, kurā notiek īpašnieka maiņa. Nekustamā īpašuma nodokļa un ar to saistīto nodokļa maksājumu parādu neesamību apliecina pašvaldības izziņa, kas adresēta attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai. Pašvaldības izziņā norādāms tās derīguma termiņš, kas atbilst laikposmam, par kuru ir samaksāts nodoklis.

(daļa jaunā redakcijā ar 01.01.2006.)

(izmaiņas daļā ar 01.01.2008.)

(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja īpašums tiek atsavināts, veicot bankrota procedūru vai gadījumos, kad nodokļa administrācija veic bezstrīda piedziņu, vēršot to uz parādnieka mantu atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām

(daļa jaunā redakcijā ar 01.01.2006)

(5) Par savlaicīgu nepieteikšanos pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro un 2.¹daļu no nodokļa maksātāja piedzen nekustamā īpašuma nodokļa summu, kas maksājama par periodu no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās dienas, un soda naudu 30 procentu apmērā no nodokļa summas.

(daļa jaunā redakcijā ar 01.01.2006)

 

10.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina apstrīdēšanas kārtība

(nosaukums jaunā redakcijā ar 01.01.2008.)

(1) Pašvaldības amatpersonai, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem veic nodokļa administrācijas funkcijas, ir pienākums pēc nodokļa maksātāja rakstveida pieprasījuma pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā norādītās nekustamā īpašuma nodokļa summas pareizību.

(2) Ja, pārskatot nodokļa (arī nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma naudas) aprēķinu, tajā konstatēta kļūda, pašvaldības amatpersona izsniedz nodokļa maksātājam precizētu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu. Nodokļa maksātāja pieprasījuma noraidīšanas gadījumā sniedzams motivēts rakstveida atteikums.

(3) Ja nodokļa maksātājs nepiekrīt maksājamā nodokļa summas pārskatīšanas rezultātam, viņš to var apstrīdēt pašvaldības domes priekšsēdētājam.

(daļa jaunā redakcijā ar 01.01.2008.)

(izmaiņas daļā ar 01.07.2009.)

 

11 .pants. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas finansēšanas kārtība

(pants izslēgts ar 21.10.1998.)

 

12.pants. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtība

Papildus šajā likumā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam Ministru kabinets apstiprina nodokļa maksāšanas paziņojuma paraugu un nosaka kārtību ar nodokli apliekamā un neapliekamā objekta, nodokļa maksātāju noteikšanai un datu iesniegšanai Valsts zemes dienestam, kā arī nodokļa aprēķināšanas un uzskaites, nodokļa maksāšanas un atvieglojumu piemērošanas kārtību

(pants jaunā redakcijā ar 01.01.2006.)

 

Pārejas noteikumi

 

1. (punkts izslēgts ar 21.10.98.)

2. (punkts izslēgts ar 21.10.98.)

3. Līdz zemes reformas pabeigšanai nekustamā īpašuma nodokli par zemi, kas saskaņā ar šā likuma 2.pantu neatrodas kādas personas īpašumā vai tiesiska valdījumā, maksa zemes lietotājs, bet, ja tāda nav, - nomnieks. kā arī personas, kurām zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to, bet vēl nav notikusi ierādīšana (iemērīšana) dabā atbilstoši likumam "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos.

(izmaiņas punktā ar 01.01.2006.)

4. (punkts izslēgts ar 01.01.2001.)

5. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums «Par zemes nodokli» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11/12, 21/22, 23/24; 1992, 13/14; 1993, 20/21; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24; 1997, 3);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums «Par Latvijas Republikas likuma «Par zemes nodokli» spēkā stāšanās kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs 1991,11/12);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums «Par Latvijas Republikas 1992.gada 17.marta likuma «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā «Par zemes nodokli»» spēkā stāšanās kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992,15/16);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums «Par Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likuma «Par zemes nodokli» atsevišķu pantu piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992,46).

5) (apakšpunkts izslēgts ar 13.11.97., stājas spēkā ar 01.01.98.)

6) (apakšpunkts izslēgts ar 13.11.97., stājas spēkā ar 01.01.98.)

7) (apakšpunkts izslēgts ar 13.11.97., stājas spēkā ar 01.01.98.)

6. Ar 2000.gada 1.janvāri spēku zaudē:

1) likums «Par īpašuma nodokli» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3/4, 35/36; 1992, 1; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9; 1997,6);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums «Par Latvijas Republikas likuma «Par īpašuma nodokli» spēkā stāšanās kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3/4; 1992, 1);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums «Par Latvijas Republikas likuma «Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 18.decembra likumā «Par īpašuma nodokli»» spēkā stāšanos» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992,1).

(izmaiņas punktā ar 13.11.97., 21.10.98., 25.11.99., stājas spēkā ar 01.01.2000.)

7. Īpašuma nodokļa pārrēķinu par 1999.gadu, pārmaksāto vai papildus aprēķināto nodokļa summu atmaksāšanu nodokļa maksātājiem vai iekasēšanu no tiem par šo gadu, īpašuma nodokļa parādu, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas iekasēšanu un citas ar nodokļa parādu administrēšanu saistītas funkcijas, kā arī nodokļa pārskatīšanu saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16.panta 6.punktu un 23.pantu veic Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši likumam "Par īpašuma nodokli.";

(izmaiņas punktā ar 13.11.1997., 21.10.1998., 25.11.1999., stājas spēkā ar 01.01.2000.)

8. Šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktā likme ēkām un būvēm līdz 2006.gada 31.decembrim tiek piemērota attiecībā uz to gada vidējo bilances vērtību vai, ja nodokļa maksātājs bilanci nesastāda, — Valsts zemes dienesta noteikto inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta ne agrāk kā uz 1997.gada 1.janvāri.

(izmaiņas punktā ar 01.01.2002., 01.01.2003., 01.01.2004.)

9. Līdz 2006.gada 31.decembrim attiecībā uz ēkām un būvēm:

(izmaiņas punktā ar 01.01.2002., 01.01.2003.)

1) ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ēkas un būves, izņemot šā likuma 1.panta otrajā daļā un šā punkta 2.apakš­punktā minētās ēkas un būves. Ja ar nodokli apliekama ēkas vai būves daļa, ar nodokli apliekamajā vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību proporcionāli ar nodokli apliekamajai daļai

(apakšpunkts jaunā redakcijā ar 01.01.2006)

1.¹) pašvaldībai ir tiesības pieprasīt, lai nodokļa maksātāji iesniedz bilanci vai dokumentu, kurā ir uzrādīta Valsts zemes dienesta noteiktā ēku vai būvju inventarizācijas vērtība;

(punkts papildināts ar 01.01.2001.)

2) ar nodokli papildus šā likuma 1.panta otrajā daļā minētajiem objektiem neapliek:

a) būves, kuras izmantojamas tikai lauksaimnieciskajai ražošanai,

(izmaiņas apakšpunktā ar 01.01.2004.)

b) (apakšpunkts izslēgts ar 01.01.2002.)

c) (apakšpunkts izslēgts ar 01.01.2004.)

d) sakaru līnijas, vietējos cauruļvadus un kabeļus,

e) (apakšpunkts izslēgts ar 01.01.2002.)

f) (apakšpunkts izslēgts ar 01.01.2002.)

g) (apakšpunkts izslēgts ar 01.01.2004.)

h) būves, kuras izmanto dabas aizsardzības vajadzībām.

(apakšpunkts pievienots ar 01.01.2004.)

3) saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu un aizpildīšanas kārtību nodokļa maksātājs katru gadu līdz 1.februārim iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju vai to daļu atrašanās vietas un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā viņš reģistrējies kā nodokļu maksātājs, deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli. Ja deklarācija iesniegta, bet taksācijas perioda laikā iegādātas jaunas ēkas vai būves vai atsavinātas esošās, mēneša laikā no īpašuma, valdījuma, lietošanas vai nomas tiesību rašanās vai izbeigšanās dienas nodokļa maksātājs iesniedz precizētu deklarāciju;

(apakšpunkts jaunā redakcijā ar 01.01.2006)

4) ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību nodokļa maksātājs aprēķina, saskaitot pusi no ēku un būvju vērtības gada sākumā un pusi no to vērtības nākamā gada 1.janvāri ar šo ēku un būvju paredzamo vērtību 1 .aprīlī, 1.jūlijā un 1.oktobrī un iegūto summu dalot ar 4;

5) nodokļa maksātājs atkarībā no paredzamā nodokļa apmēra veic nodokļa maksājumus šādos termiņos:

a) ja paredzamais nodokļa apmērs ir līdz 2000 latiem, — reizi ceturksnī saskaņā ar šā likuma 6.panta trešo daļu,

b) ja paredzamais nodokļa apmērs ir virs 2000 latiem, — vienlīdzīgās daļās līdz katra mēneša 15.datumam, izņemot janvāri;

6) gadam beidzoties, saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu un aizpildīšanas kārtību nodokļa maksātājs līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz attiecīgajai pašvaldībai un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pārskatu par faktisko ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību, kas aprēķināta šā likuma pārejas noteikumu 9.punkta 4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, un nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā;

(apakšpunkts jaunā redakcijā ar 01.01.2006)

 

7) papildus aprēķinātā nodokļa summa iemaksājama pašvaldības budžetā līdz kārtējā taksācijas gada 1.martam;

8) pārmaksātā summa pēc maksātāja pieprasījuma atmaksājama 15 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas vai ieskaitāma kārtējā taksācijas gada maksājumā;

9) lai pašvaldības nodrošinātu to nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju uzskaiti, kuri maksā nodokli par ēkām un būvēm, Valsts ieņēmumu dienests līdz 2000.gada 1.janvārim nodod pašvaldībām tā rīcībā esošo informāciju par īpašuma nodokļa maksātājiem un ar īpašuma nodokli apliekamajiem objektiem;

10) pēc tam, kad saņemti nodokļa maksātāju pārskati par 1999.gadu, Valsts ieņēmumu dienests līdz 2000.gada 1.martam sniedz informāciju attiecīgajai pašvaldībai - par katram maksātājam papildus aprēķinātajām vai viņam atmaksājamajām nodokļa summām un līdz 2000.gada 1.aprīlim — par īpašuma nodokļa parādiem 2000.gada 1.martā;

11) pēc pašvaldības rakstveida iesnieguma Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodod attiecīgajai pašvaldībai ar īpašuma nodokļa parādu administrēšanu saistītas funkcijas attiecībā uz tiem nodokļa maksātājiem, kuru ar nodokli apliekamās ēkas un būves atrodas vienas pašvaldības teritorijā.

12) nodokļa maksātājam, kurš mēneša laikā no īpašuma tiesību, valdījuma tiesību vai valsts nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību uz ēkām vai būvēm rašanās dienas nav pieteicies pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu, piemēro likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantā noteikto atbildību

(apakšpunkts pievienots ar 01.01.2006)

9.¹ Līdz 2003.gada 31.decembrim ar nodokli neapliek ēkas un būves, kuras:

1) uztur par valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļiem vai pastāvīgi izmanto veselības aizsardzības, sporta, izglītības vai kultūras vajadzībām, izņemot kinoteātrus un videotēkas;

2) pieder sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem (saskaņā ar Saeimas apstiprinātu sarakstu);

3) izmanto dabas aizsardzības vajadzībām.

(punkts pievienots ar 01.01.2002.)

10. Ja nodokļa maksātāja īpašumā vai tiesiskajā valdījuma esošo ēku un būvju inventarizācijas vērtība ir noteikta pirms 1997.gada 1.janvāra, nodokļa maksātājs iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju atrašanās vietas un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā viņš ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs:

1) līdz 2000.gada 1.februārim — deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli, kurā taksācijas gada nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm (to daļām) ir aprēķināts pēc pēdējās noteiktās ēku un būvju inventarizācijas vērtības;

2) līdz 2001.gada 1.februārim — pārskatu par faktiski ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību, kas aprēķināta šā likuma pārejas noteikumu 9.punkta 4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, un nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā, kura faktiskais taksācijas gada nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm (to daļām) ir aprēķināts pēc aktualizētās ēku un būvju inventarizācijas vērtības.

11. Nodokļa maksātājam līdz 2004.gada 1.februārim iesniegt pašvaldībām attiecīgās pašvaldības teritorijā esošo ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo objektu (ēku un būvju) sarakstu bet līdz 2005.gada 1.februārim un 2006.gada 1.februārim — saraksta precizējumus, ja tādi ir.

(izmaiņas punktā ar 01.01.2004, 01.01.2006.)

11.¹ Ja nodokļa maksātājs par ēkām līdz 2007.gada 15.februārim nav saņēmis nodokļa maksāšanas paziņojumu par 2007.gadā maksājamo nodokli un mēneša laikā nav par to rakstveidā informējis pašvaldību pēc ēku atrašanās vietas, viņam aprēķina un par labu budžetam piedzen par attiecīgo 2007.gada periodu nesamaksātā nodokļa summu un soda naudu 30 procentu apmērā no nesamaksātās nodokļa summas

(punkts pievienots ar 01.01.2006)

12. (punkts izslēgts ar 01.01.2004.)

13. Likuma 1.panta otrās daļas 13.punkts piemērojams ēkām, kuras nodotas ekspluatācijā pēc 2001.gada 1.janvāra vai kurās pēc šā termiņa uzsākta saimnieciskā darbība pirms to nodošanas ekspluatācijā.

(izmaiņas punktā ar 01.01.2008.)

14. (punkts izslēgts ar 01.01.2006)

15. Ministru kabinets izdod jaunus šā likuma 4.panta otrajā, sestajā un vienpadsmitajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi (ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu):

1) 1998.gada 9.jūnija noteikumi nr.214 "Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi";

2) 1999.gada 6.jūlija noteikumi nr.244 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi";

3) 1998.gada 5.maija noteikumi nr.166 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija";

4) 1999.gada 25.maija noteikumi nr.193 "Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aktualizācijas kārtība".

16. Ministru kabinets saskaņo šā likuma 12.pantā paredzētos noteikumus ar grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli". Līdz attiecīgo šajos noteikumos izdarīto grozījumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.aprīlim, piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumi nr.131 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu).

(izmaiņas punktā ar 23.11.2000.)

17. Ministru kabinets izdod šā likuma 1.panta otrās daļas 7.punktā paredzētos noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi nr.135 “Kārtība, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek zemi, kuru aizņem jaunaudzes un apmežojumi jaunaudžu vecumā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(punkts pievienots ar 01.01.2002.)

18.Līdz šā likuma 1.panta otrās daļas 18.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 2.decembra noteikumi Nr.677 "Noteikumi par sabiedriskajām organizācijām, kas atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem piederošajām ēkām un būvēm", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(punkts pievienots ar 01.01.2006.)

19.Līdz šā likuma 12.pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.131 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(punkts pievienots ar 01.01.2006.)

20.Grozījumi šā likuma 4.pantā stājas spēkā vienlaikus ar nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu.

(punkts pievienots ar 01.01.2006.)

21.Līdz nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.maijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.344 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība";

2) Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumi Nr.465 "Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi";

3) Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.184 "Ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumi";

4) Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.341 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi";

5) Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.343 "Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas kārtība".

(punkts pievienots ar 01.01.2006.)

22. Pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem. Nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums tiek piemērots arī tādiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kuri sastāv no vienas telpu grupas un zemes domājamām daļām:

1) kuri no jauna izveidoti privatizācijas rezultātā. Šādā gadījumā nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu piemēro, vadoties no iepriekšējam taksācijas gadam aprēķinātā nodokļa par nesadalīto zemes vienību, kas bija piekritīga katram atsevišķam dzīvoklim vai nedzīvojamai telpai;

2) ja attiecīgajai telpu grupai Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā nav mainīts telpu grupas lietošanas veids, arī gadījumos, ja zemei ir mainīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis.

(punkts pievienots ar 01.01.2008.)

23. Ja 2008., 2009., 2010.gadā ir mainījusies nekustamā īpašuma nodokļa objekta platība salīdzinājumā ar platību, par kuru nekustamā īpašuma nodoklis tika aprēķināts iepriekšējā taksācijas gadā, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina, vadoties no iepriekšējā taksācijas gadā aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmēra par vienu kvadrātmetru.

(punkts pievienots ar 01.01.2008.)

24. 2008.gadā pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru taksācijas (kalendārajam) gadam paziņo maksātājam vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam līdz 2008.gada 1.martam, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam.

(punkts pievienots ar 01.01.2008.)

25. Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs vai daudzdzīvokļu mājas apsaim­niekotājs līdz 2008.gada 1.martam nav saņēmis maksāšanas paziņojumu, viņa pienākums ir mēneša laikā rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli.

(punkts pievienots ar 01.01.2008.)

26. 2008.gadā pirmais nodokļa maksāšanas termiņš ir 15.aprīlis.

(punkts pievienots ar 01.01.2008.)

27. Grozījumi šā likuma 1.panta otrās daļas 8.punktā, kā arī 7.panta ceturtā, piektā un sestā daļa stājas spēkā vienlaikus ar likumu par nacionālās sporta bāzes statusu.

(punkts pievienots ar 01.01.2008.)

 

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

 

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 4.jūnijā.

 

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs                                                                                                      A.Čepānis

 

Rīgā 1997.gada 17.jūnijā

 

Publicēts: "Latvijas Vēstnesis" Nr.145/147 (860/862), 17.06.1997.