Ja darbiniekam ir noteikta invaliditāte, vispirms ir jānoskaidro, vai viņš saņem invaliditātes pensiju vai invaliditātes pabalstu.

Atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 14. panta 1. daļai, tiesības uz invaliditātes pensiju ir personām pirms Latvijā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas, ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par 3 gadiem, ja tās atzītas par invalīdiem.

Ja personas nevar pierādīt 3 gadu kopējo darba stāžu un ir Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, tad tās var pretendēt uz valsts sociālajiem pabalstiem ("Valsts sociālo pabalstu likuma" 4.panta 1. daļa). Savukārt minētā likuma 4.panta 5.daļas 1.punktā teikts, ka tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā ir tām šā panta 1. daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti.

Minētā likuma 13.panta 1.daļas 2.punktā teikts, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdam) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ja persona atzīta par invalīdu un pārsniegusi 18 gadu vecumu. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz noteikto invaliditātes laiku.

Ja darbinieks saņem invaliditātes pensiju, tad VSAA pensionāra neapliekamo minimumu 235 EUR mēnesī piemēro pensijai.

Savukārt papildu atvieglojumus piemēro tajā vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Ja grāmatiņa ir VSAA, tad papildu atvieglojumu piemēros aģentūra. Ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta darba vietā, tad darba devējs piemēro tikai papildus atvieglojumu par invaliditāti, kas 3.grupas invalīdam ir 120 EUR, un atvieglojumus par apgādājamiem, ja tādi ir.

Kad algas nodokļa grāmatiņas bija papīra formātā, tad tajās bija redzams, vai darbinieks saņem pensiju (kad VSAA piešķīra pensiju, tika izdarīta atzīme par to algas nodokļu grāmatiņā). Elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā arī tiek izdarīta šāda atzīme, taču darbiniekam ir tiesības darba vietā neuzrādīt šo ierakstu.

Ja vienā vai otrā ienākumu izmaksas vietā nav piemērots viss neapliekamais minimums un atvieglojumi, tad pārmaksāto nodokli var atgūt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Piemēram, ja invaliditātes pensija ir 65 EUR, tad atlikušos 170 EUR kā neapliekamo minimumu var piemērot darba algai, taču tikai iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju.

Ja darbinieks saņem invaliditātes pabalstu, tad neapliekamo minimumu 75 EUR apmērā piemēro darba devējs.

Ja uzņēmumā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, tad darba devējs piemēro gan neapliekamo minimumu 75 EUR, gan papildus atvieglojumu par invaliditāti 120 EUR, gan atvieglojumus par apgādājamiem, ja tādi ir.

Atvieglojumi tiek piemēroti par kalendārajām dienām. Ja darbinieks ir darba attiecībās pilnu mēnesi, tad viņam pienākas viss atvieglojums - 120 EUR, neskatoties uz to, vai viņš strādā normālu vai nepilnu darba laiku.