Līgumsods ir viens no visbiežāk pielietotajiem saistību tiesību pastiprināšanas veidiem. Līgumsoda regulējums CL 1716-1724.¹ pantos dod plašas iespējas to noteikt dažādos veidos un apmērā. Līgumsodus ir paredzējuši faktiski visi pakalpojumu sniedzēji, un šīs sankcijas ir visai atšķirīgas, jo likumi līdz 2013.gada 31.decembrim neierobežoja līgumsoda apmēru. Civillikums ļāva namu pārvaldēm no parādnieka iekasēto naudu vispirms izmantot soda sankciju samaksai, nekā nelikumīga tur nebija.

2013.g. jūnijā Saeima pieņēma Civillikuma grozījumus, ar kuriem tiek būtiski mainīts līgumsoda regulējums. Galvenās izmaiņas ir sekojošas:

1) līgumsods par saistības nokavējumu nevar pārsniegt 10% no parāda summas;

2) kreditors nevar prasīt vienlaicīgi procentus un līgumsodu pilnā apmērā, t.i. kreditors ir tiesīgs prasīt līgumsodu tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz procentus;

3) puses vairs nevar vienoties, ka parādnieka veiktie maksājumi sākumā tiks ieskaitīti līgumsoda samaksā un tikai pēc tam parāda dzēšanā.

Kopš 2014.g. 1. janvāra, kad stājās spēkā augstākminētie grozījumi, likums pieļauj tikai tādu kārtību, saskaņā ar kuru parādnieka maksājums vispirms tiek ieskaitīts procentos, pēc tam – parādā un tikai pašās beigās – līgumsodā (Civillikuma 1843.pants). Šādas Civillikuma izmaiņas attiecas uz visa veida darījumiem.

Saeimas 19.12.2013. pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"  paredz pārejas periodu un nosaka, ka līgumsoda ierobežojums attieksies arī uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada beigām un kuru darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra. Ja līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem netiks celta prasība tiesā, no 2015.gada 1.janvāra uz tiem attieksies līgumsoda „griesti” un jaunā parāda atmaksas kārtība, tādējādi uz atlikušo līguma laiku pasargājot puses no pārmērīgu un netaisnīgu līgumsodu samaksas (minētā likuma 21.pants).