MK noteikumi Nr.305 nosaka meža zemes kadastrālās novērtēšanas kārtību un faktorus, kas ietekmē tās cenu:

- meža zemes kvalitāte atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa;

- ciršanas ierobežojumi;

- kokmateriālu iepirkuma cenas;

- novietojums attiecībā pret kokmateriālu noieta un pārstrādes centriem;

- ceļu infrastruktūra.

Meža zemes vērtības vidējais līmenis tiek noteikts atbilstoši meža augšanas apstākļu tipam, izmantojot ienākumu kapitalizācijas metodi, un arī ņemot vērā:

- tīro ienākumu no galvenās cirtes;

- meža augšanas apstākļu tipam atbilstošo galvenās cirtes vidējo vecumu;

- vidējos meža apsaimniekošanas izdevumus uz vienu hektāru.

Tātad, zemes ar mežu kadastrālā vērtība grāmatvedības uzskaitē parādās vienā summā un nav atkarīga no meža izciršanas.

Ja mežs ir pārdots izciršanai, tad firmai ir pienākums nodarboties ar meža atjaunošanu un tie būs izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību.

„Meža likuma" 21.pantā noteikts, ka meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir:

- atjaunot mežaudzi trīs gadu laikā pēc cirtes veikšanas (neieskaitot ciršanas gadu). Ministru kabinets atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem var noteikt atšķirīgus meža atjaunošanas termiņus;

- nodrošināt atjaunotās mežaudzes kopšanu.

Atlaides juridiskai personai, kas saistītas ar meža atjaunošanu un nodokļu piemērošanu, neeksistē.

Meža pārdošana izciršanai un nodokļu piemērošana tiek detalizēti paskaidrotas portālā www.d-k.lv Ingrīdas Lejnieces 2001.gada 11.februāra rakstā „Darījumi ar kokmateriāliem grāmatvedības uzskaitē un PVN".