Uzņēmums iegādājas transportlīdzekli, lai tas tiktu izmantots saimnieciskajā darbībā.

         Saimnieciskā darbība – darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu vai cita veida darbību par atlīdzību.

Tā neparedz darbinieku izbraukumus personīgām vajadzībām, bet darba devējs var atļaut darbiniekam izmantot automobili personīgām vajadzībām braucienos uz darbu un no darba.

 Šie darbinieka izbraukumi ir atzīstami kā izmaksas, kas nav saistītas ar saimniecisko darbību (likuma „Par UIN” 5.panta 1.daļa), izņemot gadījumus, ja darba specifikas dēļ, darbinieks nespēj nokļūt uz darbu  vai no darba vietas mājās ar sabiedrisko transportlīdzekli (likuma „Par UIN” 5.daļa).

Ja darbinieks izmanto automobili 100%, tad ar to ir jānoslēdz autotransporta nomas līgums. Šajā gadījumā uzņēmums saņems izdevību nomas maksājumos. Ja automobilis atbilst reprezentatīvajam (likuma „Par UIN” 1.panta 26.daļa), tad visas izmaksas,  saskaņā ar likuma (6.panta 1.daļu, punktiem 13, 14 un 13.panta.1.daļu, punktiem 3.1, 3.2 un 3.8) palielina uzņēmuma ar nodokli apliekamo ienākumu.

Ja automobilis tiek izmantots pamatā saimnieciskai darbībai (tikai neliela laika daļa darbinieka vajadzībām), tad uzņēmumam ir tiesības aprēķināt nolietojumu nodokļu un finanšu grāmatvedībā saskaņā ar likums „Par UIN” 13.pantu.

Automobiļa remonta izmaksas arī tiek norakstītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos izdevumos.

Šī darījuma atspoguļojums grāmatvedības uzskaitē sīkāk ir aprakstīts sadaļā „Publikācijas”, Larisas Miņejevas 15.01.2010.gada rakstā.