Firmas juridiskā adrese, kā arī birojs, atrodas dibinātāja mājā. Firma saimnieciskās darbības vajadzībām izmanto vienu istabu (30% no mājas kopējās platības).
Uz dibinātāja vārdu katru mēnesi pienāk rēķini par komunālajiem pakalpojumiem (elektrību, ūdeni, internetu, atkritumu izvešanu u.c.) par summu 100 lati. No šiem komunālajiem pakalpojumiem savām vajadzībām firma izmanto apmēram 30%, t.i. 30 latus.
Vai dibinātājs var ar firmu noslēgt līgumu par bezatlīdzības lietošanu (izmantošanu) vai nomas līgumu?
Vai dibinātājs (fiziska persona) var nereģistrēt VID savu saimniecisko darbību?
Kompensācija par komunālajiem pakalpojumiem (30 lati), kas katru mēnesi tiek izmaksāta dibinātājam, tiks uzskatīta par firmas izdevumiem, bet dibinātājam tie būs ienākumi, kam nepiemēro nodokli?
Bezatlīdzības izmantošanas līgums ir bezatlīdzības līgums. Tā kā šajā gadījumā runa ir par izdevumu atlīdzināšanu, tad ir jāslēdz nomas līgums, un bez reģistrācijas VID šajā gadījumā iztikt nevarēs.
Uz citiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir attiecināmi ienākumi no nekustamā īpašuma iznomāšanas vai īres: ēkām, ēku daļām, dzīvokļiem, zemes (likuma „Par IIN” 8.panta 3.daļas 5.punkta).
Šajā situācijā ir iespējami divi varianti:
1. Fiziskā persona reģistrējas VID kā persona, kas veic saimniecisko darbību.
Fiziskā persona katru mēnesi izraksta rēķinu juridiskajai personai par komunālajiem pakalpojumiem un saņem ienākumus, un tajā pašā laikā iekļauj izdevumos komunālo pakalpojumu summu, kas noteikta nomas līgumā.
Fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā starpība starp ieņēmumiem un ar to gūšanu saistītajiem izdevumiem (likuma „Par IIN” 11.panta 1.punkts). Minētajā gadījumā ir jāiesniedz gada deklarācija par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurā apliekamais ienākums būs vienāds ar nulli.
2. Fiziskā persona var reģistrēt nomas līgumu VID.
Šajā gadījumā VID izsniedz izziņu par nomas līguma reģistrāciju, kuru fiiziskajai personai ir pienākums iesniegt juridiskajai persona.
Likuma „Par IIN” 11.panta 12.daļā ir noteikts, ka, ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma [iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu (arī pārdodot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem] vai gūstot ienākumu no kustamas lietas atsavināšanas, kas atbilst tikai 11.panta 1.3 daļas 2.punktam, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs.
Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus. Izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. Maksātājs veic saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti. Saimnieciskās darbības ieņēmumus maksātājs hronoloģiskā secībā uzskaita ieņēmumu uzskaites reģistrā, kurā norāda ieraksta kārtas numuru, datumu, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu, darījuma dalībnieku (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu), darījuma aprakstu, darījuma summu un citu nepieciešamo informāciju.
Ienākumam no īpašuma izmantošanas, kas minēts likuma 11.panta 12.daļā, tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 10 procenti (likuma „Par IIN” 15.panta 7.punkts).
Tātad, šajā gadījumā fiziskā persona (dibinātājs) katru mēnesi izraksta rēķinu juridiskai personai.
Pie ienākuma izmaksas fiziskai personai, juridiskā persona ietur un pārskaita budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli ar likmi – 10%.
Šajā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada deklarāciju iesniegt VID nevajag.