Likuma "Par IIN" 8.panta 3.daļas 11.punkts nosaka, ka pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Minētā likuma 9.pants nosaka ar nodokli neapliekamo ienākumu veidus. Attiecībā uz nekustamā īpašuma atsavināšanu, gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti:

- ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese)(9.panta 1.daļas 33.punkts),

- ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums (9.panta 1.daļas 33.¹punkts),

- ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā maksātāja vienīgais nekustamais īpašums), ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas (9.panta 1.daļas 34.² punkts).

Pārējos gadījumos, pārdodot nekustamo īpašumu, ir jāmaksā IIN 15 % no kapitāla pieauguma (likuma „Par IIN” 15.panta 3.¹ daļa).

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā (likuma 11.⁹ panta 1.daļa).

Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi (11.⁹ panta 5.daļa).

Ņemot vērā visu iepriekš minēto var secināt, ka svarīgi ir nosacījumi par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā un kopš kura laika īpašums ir reģistrēts uz pārdevēja vārda. Un šajā gadījumā tie ir pieci gadi (60 mēneši) no dienas, kad īpašums reģistrēts zemesgrāmatā, nevis jebkuri citi summēti periodi.

Dāvinājuma līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanu. Tātad, tiklīdz tiek parakstīts dāvinājuma līgums un apdāvinātā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dāvinātājs vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieks.

Likums kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanai neparedz ņemt vērā situācijas, kad īpašums uz kādu laiku pāriet citam īpašniekam un pēc tam atkal tiek atgriezts sākotnējam īpašniekam.

Vienīgā iespēja nemaksāt kapitāla pieauguma nodokli Jūsu gadījumā būtu tikai tādā gadījumā, ja nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā gūtais ienākums no jauna tiktu ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.