Dāvinājumi ir atrunāti Civillikuma 11.nodaļā. Saskaņā ar Civillikuma 1912. pantu, dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.

Ar dāvinājumiem atlīdzības nozīmē jāsaprot tādi, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem (1933. pants).

Attiecībā uz nodokļu piemērošanu, jāskatās darījuma ekonomiskā būtība. Tā kā Jūs dāvināt nekustamo īpašumu kā atlīdzību par saņemtajiem pakalpojumiem, pēc ekonomiskās būtības šis darījums pielīdzināms nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš likuma "Par IIN" izpratnē ir ar nodokli apliekams darījums.

Saskaņā ar likuma "Par IIN" 9.panta 1.daļas 35.punktu, gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas dāvanas no fiziskajām personām pilnā apmērā - ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē ( Minētā norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina saimnieciskās darbības ietvaros).

Tātad, ja Jūs gribat noslēgt dāvinājuma līgumu ar vīru tā, lai par darījumu nebūtu jāaprēķina un jāmaksā IIN, tad līgumā nevajadzētu minēt to, ka nekustamais īpašums tiek dāvināts kā atlīdzība par saņemtajiem pakalpojumiem.